Augstie purvi kā medus bites Apis mellifera ganības

Abstract

Bakalaura darba „Augstie purvi kā medus bites Apis mellifera ganības” mērķis bija novērtēt medus bitēm pieejamo ziedputekšņu daudzveidību teritorijā ar augstu sūnu purvu īpatsvaru, izmantojot bišu putekšņu nastiņu analīzi. Putekšņu nastiņas ievāktas 2015. gadā reizi trīs nedēļās no 3 bišu saimēm, kuru pastāvīgā novietne atrodas Teiču purva tuvumā. Izmantotas divas putekšņu analīzes metodes, lai pārliecinātos par datu precizitāti. Veikta biotopu un veģetācijas kartēšana 4 km bišu lidojuma zonā ap dravu. Izmantojot putekšņu analīzes rezultātus, aprēķināti Šenona un Simpsona daudzveidības indeksi. Putekšņu daudzveidība salīdzināta ar 4 dravām, kuru apkārtnē ir dažāds zemes lietojumveids, izmantojot Latvijas Biškopības biedrības speciālistes Inetas Eglītes putekšņu analīzes datus. Putekšņu analīzes uzrāda, ka augstajam purvam ir būtiska nozīme tikai sila virša Calluna vulgaris ziedēšanas laikā vēlu augustā un agri septembrī, kad tā putekšņi sastāda 4/5 no ievāktajiem putekšņiem. Augusta sākumā sila virsis nodrošina 20% ienesuma, bet septembra otrajā pusē tikai 10%. Citas ēriku dzimtas sugas pārstāvētas 10% apmērā maija beigās un jūnija sākumā. Pārējā sezonā augstais purvs, kas aizņem 44% teritorijas 4 km rādiusā ap dravu, nenodrošina nekādu putekšņu ienesumu bitēm. Salīdzinot putekšņu daudzveidību 5 dravās, novērojams, ka 69-80% putekšņu ievākti lauksaimniecības zemēs, kas aizņem 12-65% teritorijas 2 km rādiusā ap dravām. Tātad īpaša uzmanība jāpievērš lauksaimniecības zemes lietojumam, sevišķi plaša augstā purva tuvumā, kur ir zema entomofīlo sugu daudzveidība. Pētījumā apskatītā drava Teiču purva tuvumā ir veiksmīgs piemērs bišsaimniecībai ar pastāvīgu novietni pie augstā purva, jo teritorijā ir daudzveidīgs lauksaimniecības zemju lietojums. Ja teritorijā dominētu viendabīga ekstensīvas lauksaimniecības ainava bez dabiskajiem zālājiem, tad bitēm var netikt nodrošināta pietiekama putekšņu daudzveidība, kas ilgtermiņā atspoguļotos saimes ienesumos, slimību uzņēmībā, samazinātā peru skaitā, nepārziemošanā. Lai no tā izvairītos, vēlams sēt nektāraugus dravas tuvumā vai vest bites ganībās uz pagaidu novietnēm. Bakalaura darbs sastāv no 5 nodaļām ar 11 apakšnodaļām, tekstu papildina 8 attēli, 7 tabulas un 12 pielikumi, ietver 67 lpp.

The aim of bachelor thesis „Raised bogs as honey bee Apis mellifera pastures” is to estimate pollen diversity of forage available to Apis mellifera located in a site near raised bogs through pollen analysis of pollen loads foraged by Apis mellifera. Pollen samples were collected once every 3 weeks of pollen traps fitted in the entrance of 3 colonies in 2015 apiculture season. Apiary is constantly located near largest raised bog in Latvia – Teiču bog – which is a part of nature reserve. Pollen analysis is done using two methods: a colour based segregation of the pollen loads collected in pollen traps and examination of trapped pollen in distilled water. Additionally was examined land use and vegetation in 4 km radius of apiary. Shannon’s and Simpson’s diversity indexes were calculated to identified pollen and pollen diversity was compared with 4 more apiaries with different land use, using raw data of pollen analysis carried out by Latvian Beekeepers’ Association. Pollen analysis show that raised bog has high polleniferous potential only during Calluna vulgaris flowering in late august and early septemper when its pollen reaches up to 4/5 of bee collected pollen. On early august Calluna vulgaris is 20% of foraged pollen, but late september has dropped to only 10%. Other Ericaceae species are foraged around 10% of all pollen in late may and start of june. During rest of apicultural season raised bog takes no part in honey bee pastures, however it takes up 44% of all area in 4 km radius of apiary. Comparing pollen analysis data of all 5 apiaries, results show that 69 to 80% of collected pollen are foraged in farmlands that occupy 12 to 65% of land in 2 km radius of apiaries. This means great attention should be directed towards farmland diverse use, especially in sites with naturally low entomophilous species diversity like raised bogs. The applied study site is a good example of apicultural farming near raised bog due to diverse farmland use in the area, but if the area was occupied with extensive farmland with no semi-natural grasslands then pollen needs in the hives may not be met. Thesis consists of 5 chapters with 11 subchapters, includes 8 images, 7 tables and 12 appendix, contains 67 pages.