Nepilsoņu un nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību

Abstract

Maģistra darbā analizēta nepilsoņa jēdziena būtība, salīdzināts Latvijas normatīvo tiesību aktu regulējums ar starptautiskajos tiesību aktos nostiprinātajiem principiem attiecībā uz bezvalstnieka statusu, bērna tiesībām uz pilsonību. Mērķis sniegt priekšlikumus, kā veicināt nepilsoņa statusa izbeigšanu Latvijā, jo joprojām šāds statuss tiek piešķirts jaundzimušiem bērniem. Galvenie secinājumi: 1) nepilsonis pēc būtības ir uzskatāms par bezvalstnieku; 2) Pilsonības likumā nav pamatots bērnu dalījums grupās līdz 15 gadiem un no 15 līdz 18 gadiem; 3) Latvijai ir pienākums piešķirt pilsonību bezvalstnieku un nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā, ja pretējā gadījumā šie bērni kļūtu par bezvalstniekiem vai nepilsoņiem. Atslēgvārdi: nepilsonis, bezvalstnieks, pilsonība, valsts nepārtrauktība, bērna tiesības uz pilsonību, naturalizācija.

The master's thesis analyzes the essence of non-citizen's concept, compared the regulatory framework of Latvian legislation with the principles established in international law regarding the status of stateless person, the child's rights to citizenship. The aim is to provide suggestions on how to promote the termination of the status of a non-citizen in Latvia, as this status is still given to newborn children. Main conclusions: 1) a non-citizen is essentially a stateless person; 2) the Citizenship Law does not justify the division of children in groups of up to 15 years old and between 15 and 18 years old; 3) Latvia has an obligation to grant citizenship to children of stateless persons and non-citizens born in Latvia if, otherwise, these children would become stateless persons or non-citizens. Keywords: non-citizen, stateless person, citizenship, state continuity, the rights of the child to aquire citizenship, naturalization.