Sabiedriskās kārtības (ordre public)klauzula kā ārvalsts sprieduma atzīšanas un izpildes atteikuma pamats

Abstract

Sabiedriskās kārtības jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības normatīvo aktu ietvaros veic Eiropas Savienības Tiesa. Laika gaitā Eiropas Savienības Tiesai tika uzdoti vairāki prejudiciālie jautājumi saistībā ar sabiedriskās kārtības tvērumu ārvalsts spriedumu atzīšanas un izpildes kontekstā, kas liecina par šī jēdziena nenoteiktu dabu un nepieciešamību piepildīt to ar saturu. Maģistra darba autore pētīja sabiedriskās kārtības jēdzienu un būtību, kā arī analizēja Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas judikatūru, lai noskaidrotu, kā tiesas interpretē ordre public atrunu un kādos gadījumos šī atruna kalpo par pamatu ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanas un izpildīšanas atteikumam starptautiskajā civilprocesā.

The term “public policy” within the normative acts of the European Union is interpreted by the Court of Justice of the European Union (CJEU). Over time the CJEU has received many prejudicial questions related to public order clause in context of enforcement and recognition of foreign judgements, which means that this term is of an indefinite nature and that there is the need to fill it with content. The author of this master's thesis has studied the concept and the essence of the public order clause, as well has analysed the jurisprudence of the CJEU and Latvia to find out how the courts interpret the ordre public reservation and in which cases this clause serves as the basis for refusal of recognition and enforcement of a foreign court's judgment in international civil process.