Kompensācija par īpašuma tiesību aprobežojumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Abstract

Latvijā daudzu sugu un biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs, ar vislielāko slodzi saskaras vērtības, kuras ietekmē lauksaimniecība un mežizstrāde. Ņemot vērā, ka kompensācijas regulējums ir cieši saistīts ar zemju īpašnieku attieksmi pret īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ir izpētīts kompensācijas par īpašuma tiesību aprobežojumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiesiskais regulējums un samērīguma ievērošana starp personai nodarītajiem zaudējumiem un kompensācijas apmēru. Izprotot dabas aizsardzības pasākumu ietekmi uz privāto zemi, ir saprotams, tieši kādus ierobežojumus un zaudējumus zemes īpašnieki cieš. Mainot šī brīža kompensācijas regulējumu, to padarot samērīgāku pret zemes īpašniekiem, ir iespējams stimulēt zemes īpašniekus, tādā veidā panākot, ka šo teritoriju apsaimniekošanā vairāk tiek ievēroti dabas aizsardzības mērķi.

In Latvia, the status of many species and habitats is unfavourable. Assets, located in areas in which agriculture or forestry activities are happening, are under the most pressure. Considering the fact that the regulation of compensation is closely related to the landowners’ attitude of the protected areas, the legislation on compensation for the restriction of property rights in protected areas and proportionality consideration between the losses suffered by the person and the amount of compensation has been researched. By understanding the impact of nature conservation measures on private property it is clear exactly what restrictions and losses landowners are suffering from. By changing the current compensation regulation and making it more commensurate to landowners, it is possible to create motivation for the landowners. Then it could be possible to achieve that, in the process of managing these areas, nature conservation objectives are taken into consideration.