Motīva un nolūka ( mērķa) nozīme krimināltiesībās

Abstract

Motīva un nolūka kā noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīmju satura atklāšana, to savstarpējā mijiedarbība, iespējamā ietekme uz noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju un galīgā soda noteikšanu ir aktuāls un juridiskajā zinātnē joprojām līdz galam neizpētīts jautājums. Pat tad, kad motīva un nolūka konstatēšanas nepieciešamība izriet, piemēram, no Krimināllikuma Sevišķās daļas panta normu tvēruma, bieži vien gan pierādīšanas subjekti, gan arī tiesas to absolūti ignorē. Vien izņēmuma gadījumos ir pamats runāt par pierādīšanas subjektu un tiesu pilnvērtīgu rīcību, kas bija vērsta uz vainīgās personas patieso motīvu un nolūku (mērķu) noskaidrošanu konkrētajā kriminālprocesā. Pētījumā izpētīta motīva un nolūka izpratne, šo subjektīvās puses elementu konstatēšanas nepieciešamība un ar to saistītā problemātika, un nonākts pie secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi un noderīgi ikvienam.

The reveal of the motive and intention as a substance for indications of a subjective part of a crime, their mutual interaction, possible impact to qualification of a crime and determination of the final sentence, is actual topic in science of law that still is not entirely examined. Even then, when necessity for detection of motive and intention follows, for instance from the framework of legal norms declared under special part of Criminal law, it is often completely ignored both by the subjects of proof and courts. Only in exceptional cases there is a reason to talk about subject of proof and proper conduct of the court, aiming to determine the true motive and intention of the perpetrator in a particular criminal proceeding. The research studies the comprehension of motive and intention, the necessity for their determination as an elements of subjective part and related problem issues, leading to conclusions that, hopefully, will be valuable and useful for everyone.