Īpašuma labticīgā ieguvēja aizsardzība tiesu praksē.

Abstract

Problēma: tiesu praksē trūkst vienota īpašuma ieguvēja labticības jēdziena, veidu definējuma un saskaņotu kritēriju ieguvēja labticības konstatēšanai, pastāv pretrunas starp Satversmes tiesas konstatēto īpašnieka tiesību aizsardzības prioritāti noziedzīga nodarījuma gadījumā kriminālprocesā ar līdz tam pastāvošo tiesu praksi civilprocesā. Pētījuma uzdevums: aplūkot tiesu praksi nolēmumos par īpašuma labticīgā ieguvēja aizsardzību laika periodā no 2013.gada līdz 2017.gadam, vēršot uzmanību galvenokārt uz spriedumiem civilprocesā, analizējot tos saistībā ar līdzšinējām judikatūras un doktrīnas atziņām. Darba mērķis: noteikt īpašuma labticīgā ieguvēja jēdzienu, pazīmes, veidus, atvieglot tā nošķiršanu no nelabticīga ieguvēja, konstatēt, kādās situācijas puse atsaucas uz savu kā īpašuma ieguvēja labticību, un secināt, vai īpašuma labticīgā ieguvēja tiesības tiesu praksē civilprocesā tiek aizsargātas arī sākotnēja noziedzīga nodarījuma gadījumā.

Problem: court practice is lacking unified bona fides acquirer concept and type definition, coherent criterion for establishing the bona fides of the property acquirer, additionally there is a contradiction between the principle of the priority of the rights of the property owner concluded by the Constitutional court in the case of crime in criminal procedure, and the existing court practice in civil procedure. Task: research court practice for real estate property bona fides acquirer protection in the time period from year 2013 to year 2017, bringing attention mainly to civil procedure court rulings and analyzing them in connection with the judicature and doctrine theses. Aim: establish the definition, signs, types of bona fides property acquirer, ease the distinction from mala fides acquirer, note different situations, in which the party refers to her bona fides, and conclude, whether the rights of bona fides property acquirer are prioritary in civil procedure cases concerning crime.