Žurnālistu līdzdalība kriminālprocesā. Galvenie problēmjautājumi

Abstract

Sabiedrība par noziedzīgiem nodarījumiem bieži vien uzzina no žurnālistiem. Patlaban notiek aktīvs darbs pie žurnālistu pilnvaru paplašināšanas, lai vairotu demokrātiskas sabiedrības tiesības uzraudzīt kriminālprocesu likumību. Tomēr publicitāte kriminālprocesa laikā ir saistīta ar dažādiem riskiem. Persona var tikt apmelota, pazemota, tai var tikt ievērojami apgrūtināta reintegrācijas iespēja sabiedrībā. Situāciju sarežģī personas brīvības ierobežošana. Tas viss attiecas arī uz personas tuviniekiem. Tāpēc aktuāls jautājums ir procesuālo garantiju radīšana, kas mazinātu negatīvas publicitātes ietekmi. Autors piedāvā likuma grozījumus, kas paredzētu konkretizēt sabiedrības leģitīmas intereses gadījumus, pie kuriem pieļaujama plašāka publicitāte. Tāpat autors piedāvā radīt institūciju, kas informēs ieslodzītos par to vārda figurēšanu medijos.

Society learns about criminal wrong usually from journalists. Currently the legislator is working on expanding the rights of journalists so that the democratic society can oversee the lawfulness of criminal proceedings better. This added publicity is not without risks. The person can be slandered, subjected to ridicule, and his or her reintegration into society can be limited. The problems worsen as the person becomes incarcerated. All the above applies to relatives as well. That is why it is top priority to create certain guaranties, that would minimize the effects of negative publicity. The author proposes amendments that would summarize when society’s legitimate interest is present and more publicity can be exercised. The author also proposes creating an institution that would notify the inmate when he is mentioned in the media.