Testamenta apstrīdēšanas pamati.

Abstract

Autore darbā ir analizējusi testamenta apstrīdēšanas pamatus, proti, iemeslus, lai testaments nestātos likumīgā spēkā. Autore bakalaura darbā ir apskatījusi testamenta kā vienpusēja tiesiska darījuma jēdzienu, testamenta apstrīdēšanu gribas defektu ietekmē, kā arī analizējusi Civillikuma 421. pantā iekļautā jēdziena „nespēja paust savu gribu” atbilstību 2016.gada 13.decembra ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un 2013.gada 1.janvārī veiktajiem grozījumiem rīcībspējas regulējumā Civillikumā. Darba gaitā tika noskaidrots, ka galvenie testamenta apstrīdēšanas iemesli ir saistīti ar personas gribas izteikumu un spēju to paust, kā arī pastāvošā Civillikuma 421. panta redakcija nav salāgota ar veiktajiem grozījumiem Civillikuma rīcībspējas regulējumā. Lai salāgotu Civillikuma tiesību normas, autore piedāvā veikt grozījumus pastāvošā Civillikuma 421. panta redakcijā.

In this work the author has analyzed the grounds for challenging the will, namely, the reasons for the will not to be valid. The author has examined the concept of a testament as a unilateral legal transaction, the challenge of a will under the influence of willpower and analyzed the concept of „those who are unable to express their intent are incapable of making a will" in Article 421 of the Civil Law with the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities of 13 December 2016 and 1 January 2013 amendments to the regulatory framework of the Civil Law were made. During the course of the work, it was ascertained that the main reasons for challenging the will are related to the person's ability to express their will, as well as the wording of the existing Civil Law, Article 421, is not aligned with the amendments made to the regulation on the legal capacity of the Civil Law. To reconcile the Civil Law provisions, the author proposes to amend the wording of Article 421 of the existing the Civil Law.