Cilvēktiesību ierobežošanas pieļaujamība, piemērojot drošības līdzekļus pirmstiesas procesā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir „Cilvēktiesību ierobežošanas pieļaujamība, piemērojot drošības līdzekļus pirmstiesas procesā”. Tēma ir aktuāla, tāpēc, ka, piemērojot drošības līdzekļus pirmstiesas procesā, tiek aizskartas aizdomās turētā vai apsūdzētā pamattiesības, kuras ir nostiprinātas tādos fundamentālos dokumentos kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī valstu konstitūcijās, tostarp Satversmē. Neskatoties uz to, ka pirmstiesas kriminālprocesā personas vaina saskaņā ar likumu vēl nav pierādīta, pesonas pamattiesības var tikt likumīgi ierobežotas, ja tam ir likumā noteiktais pamats.Praksē visbiežāk rodas jautājumi nevis par drošības līdzekļa piemērošanas likumīgumu, bet par to samērīgumu, proti, kādos gadījumosdrošības līdzekļa izvēle ir samērīga ar nodarīto kaitējumu un kad cilvektiesību ierobežojums iziet ārpus pieļaujamām robežām. Lai šo problēmjautājumu atspoguļotu, darba autore izmanto - Eiropas Savienības tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas tiesas praksi, starptautiskos, Eiropas, kā arī Lavijas normatīvos aktus un literatūru, kura atspoguļo drošības līdzekļa institūta būtību un to sasaisti ar cilvēktiesībām.

Bachelor’s work subject name is “Reasonable restriction of human rights at pre-trial`s detention stage”. This subject is actual because at the pre-trial`s detention the matter of fundamental human rights, which are stated in such fundamental documents such as Universal Declaration of Human Rights, European Convention on Human Rights and Fundamental Freedoms, European Union Charter of Fundamental Rights and in states constitutions, including the constitution of Latvia, are raised. Despite that accused`s guilt against the law is not proven until the trial is held, fundamental human rights may be legitimately limited if there are legitimate grounds to do so. In practise, most frequently issues are raised not regarding the legitimacy of the detention, but regarding its proportionality, in what circumstances limitation of human rights is proportionate to the damage caused and when it is over the scope of reasonability. To express this issue author will be referring to judicial practise of European`s Court of Justice, European`s Court of Human Rights and judicial practise of the Latvian Republic`s Courts, and, in addition, international, European and Latvian normative legal acts and literature which are reflecting the institute and matter of the detention and its link to human rights.