Ādas izmaiņas pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV)

Abstract

Pētījuma nosaukums: Ādas izmaiņas pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV) Vispārēja informācija: Sistēmiska sarkanā vilkēde ir multifaktoriāla slimība ar plašu klīnisko izpausmju spektru. Ādas slimības ir svarīgs sarkanās vilkēdes klīniskais aspekts, jo āda ir otrs visbiežāk skartais orgāns pēc muskuļu un skeleta sistēmas. Saistībā ar to ādas izmaiņas var būt izšķirošas, lai agrīni atklātu sistēmisko slimību un to pienācīgi ārstētu.Mērķi. Galvenais pētījuma mērķi ir atrast, vai pastāv korelācija starp ādas izmaiņām, kuras var parādīties pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi un slimības aktivitāti. Un noteikt ādas bojājumus, kuriem ir saistība ar slimības aktivitāti. Materiāli un metodes: šis ir retrospektīvs pētījums, kurā analizētas pacientu slimību vēstures no Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcas (PSKUS) arhīviem. Pirms šī pētījuma uzsākšanas no ētikas komisijas tika iegūta atļauja pētījuma veikšanai; tika caurskatīti 72 pacienti ar SSV kā galveno diagnozi, bet tikai 40 tika atzīti par piemērotiem pētījumam. Visi pētījumā iesaistītie pacienti bija vecāki par 18 gadiem un apmeklēja slimnīcu laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam. Dati tika savākti un analizēti, izmantojot IBM SPSS 25. Analītiskie pētījumi tika veikti, lai noteiktu korelāciju starp ādas izmaiņām, anti-dsDNS titriem un slimības aktivitātes indeksu SLEDAI. Rezultāti: no kopējā pacientu skaita (n = 40) lielākā daļa bija sievietes (n = 34); vidējais vecums pētījuma grupā bija apmēram 42 gadi. Visiem pacientiem, kas iekļauti šajā pētījumā, slimības statuss bija aktīvs; vidējā SLEDAI vērtība bija 10,5; lielākā daļa no tiem (40%) bija mērenas slimības aktivitāti, savukārt tikai vienam pacientam, kas pārstāv piecus procentus no kopējā skaita, bija ļoti augsta slimības aktivitāte. SSV "nespecifisku" bojājumu rašanās bija augstāka salīdzinājumā ar SSV "specifiskiem bojājumiem". Korelatīvi pētījumi liecināja par slimības aktivitātes indeksa pieaugumu, palielinoties ādas izmaiņām (p = 0,001); korelācijai bija lielāka nozīme "nespecifiskām" ādas izmaiņām (p = 0,006) salīdzinājumā ar "specifiskām" (p = 0,037). No "nespecifiskām" ādas izmaiņām vislielākā ietekme uz SLEDAI bija ar vaskulītu saistītajiem bojājumiem (p = 0,001). Anti-dsDNS titriem netika konstatēta nekāda korelācija attiecībā uz SLEDAI, ne arī ar ādas izmaiņu skaitu. Tomēr tika novērota neliela pozitīva korelācija lokalizēta tipa akūtai ādas sarkanai vilkēdei, t.i., tauriņveida izsitumiem (p = 0,042). Secinājums: Ādas izmaiņas ir visnotaļ nozīmīgas sistēmiskās sarkanās vilkēdes diagnostikā. Pacientiem ar nespecifiskiem ādas bojājumiem ir palielināta slimības aktivitāte; agrīna šo ādas izmaiņu atpazīšana, kombinācijā ar intensīvu ārstniecības režīmu, var palīdzēt sasniegt labāku prognozi.

Title of study: Skin changes in patients with Systemic Lupus Erythematosus (SLE) Background: Systemic lupus erythematosus is a multifactorial disease with broad-spectrum of clinical manifestations. Skin disease make an important clinical aspect of lupus as it is the second most common organ affected after musculoskeletal system. In regard to that, skin changes can be crucial for an early detection of the systemic disease and its proper management. Objectives: The main objectives of this study are to find, if there is a correlation between the skin changes that a patient with systemic lupus erythematosus can display and the underlying disease activity. And detection of skin lesions that can possibly affect the disease activity. Materials and methods: This is a retrospective study analyzing patient files from the Pauls Stradiņš Clinical University Hospital (PSKUS) archives. An ethical approval was obtained prior to the commencement of this research; 72 patient files with SLE as their main diagnosis were reviewed but only 40 were considered suitable for our research purposes. All patients included in the study group were over 18 and visited hospital between 2015 and 2017. Data was collected and analyzed with the help of IBM SPSS 25. Analytical studies were done to establish a correlation between skin changes, anti-dsDNA titers and disease activity index SLEDAI. Results: From the total group of patients (N = 40), the majority of them were female (N = 34); the mean age within the study group was around 42 years old. For all patients included in this study, the disease status was active; mean SLEDAI value was 10.5; majority of them (40%) expressed moderate disease activity while only one patient representing five percent of the total group had very high disease activity. The occurrence of SLE “non-specific” lesions was higher in comparison to SLE “specific lesions”. Correlative studies showed an increase in disease activity index with an increase in number of skin changes (p = 0.001); the correlation was more of significance for “non-specific” skin changes (p = 0.006) in comparison to “specific” ones (p = 0.037). From the “non-specific” skin changes, vasculitis related lesions had the most significant impact on SLEDAI (p = 0.001). Anti-dsDNA titers did not show any correlation with respect to SLEDAI nor the number of skin changes. However, a minor positive correlation was observed for the localized type Acute cutaneous lupus erythematosus, commonly described as “Butterfly rash” (p = 0.042). Conclusion: Skin changes are rather a powerful asset for Systemic lupus erythematosus diagnosis. Patients with non-specific skin lesions have increased disease activity; an early recognition of these skin changes paired with intensive therapeutic regimens can help to achieve better prognosis.