Astmosil® un Atmosil® ietekme uz daļēji kontrolētu vai nekontrolētu astmu

Abstract

Pamata informācija: Astma ir kompleksa slimība ar augstiem saslimstības rādītājiem. Tā ir viena no izplatītākajām slimībām, kuras ārstēšanai tiek izmantotas vairākas savstarpēji papildinošas un alternatīvas ārstēšanas formas. Mērķi: Pētījuma mērķis ir izpētīt uztura bagātinātāju Astmosil un Atmosil ietekmi uz dažādiem astmas rādītājiem pacientiem ar mēreni noturīgu daļēji kontrolētu vai nekontrolētu astmu, kuri tiek ārstēti saskaņā ar GINA vadlīniju otro līdz ceturto soli. Metodes un materiāli: Tika veikts 18 nedēļas ilgs perspektīvs, nejaušināts, dubultmaskēts, placebo-kontrolēts, šķērsgriezuma pētījums. 30 pacienti, vecumā no 18 līdz 75 gadiem, tika iedalīti grupās 1:1:1 un pēc nejaušības principa četras nedēļas saņēma Astmosil, Atmosil, vai placebo. Starp katru četru nedēļu ārstēšanas periodu tika noteikts divu nedēļu starpperiods. Ārstēšanas efektivitāte tika noteikta, pamatojoties uz ACQ6, ACT, klepus VAS un LCQ. Tāpat tika novērtēti FEV1%, FEV1/FVC1%, MMEF1%, kā arī FeNo koncentrācijas un eozinofīlu skaits asinīs. Rezultāti: Tika novērots statistiski nozīmīgs pacientu skaita ar kontrolētu astmu pieaugums Astmosil grupā ar ≥ 80% atbilstību (p = 0,039), izslēdzot saasinājuma gadījumus, novērtējot ar ACQ6. Kad tika veikts novērtējums, izmantojot ACQ7 kritērijus, Astmosilā (p = 0,039), astmosīlā ar atbilstību ≥ 80% (p = 0,039) un Atmosil (p = 0,039) grupām tika konstatēta statistiski nozīmīga pāreja uz kontrolētu astmu salīdzinot ar placebo grupu. ACT, klepus VAS un LCQ vērtējumi neatklāja statistiski būtiskus uzlabojumus. Statistiski nozīmīgi FEV1% uzlabojumi tika novērota nesmēķētājiem Astmosil grupā (p = 0.016). Astmosil terapijas grupā tika konstatēti FEV1/FVC1% vērtības uzlabojumi (p = 0.034) (atbilstība ≥ 80%). Astmosil un Astmosil ar ≥ 80% atbilstību grupās tika novēroti labāki MMEF% rādītāji (attiecīgi, p = 0.049 un p = 0.029), salīdzinot ar placebo grupu. Atmosil veiksmīgi samazināja eozinofīliju (p = 0.032). Netika novērotas FeNo koncentrācijas izmaiņas. Secinājums: Astmosil un Atmosil var labvēlīgi ietekmēt vairākus astmas parametrus. Tomēr nepieciešams veikt plašāka mēroga pētījumu ar mazāk smagiem astmas pacientiem, lai tālāk novērtētu šo uztura bagātinātāju ietekmi.

Background: Asthma is a complex disease with high incidence rates. It is one of the most common diseases where several forms of complementary and alternative medicine are being used. Objectives: The aim of this study was to investigate the efficacy of the food supplements, Astmosil and Atmosil, on different asthma parameters in patients with moderate persistent partially-controlled or uncontrolled asthma who were treated according to step two through four of the GINA guidelines. Methods and Materials: A prospective, randomized, double-blind, placebo-controlled, cross-sectional study was performed over a period of 18 weeks. 30 patients, aged 18-75, were divided into a ratio of 1:1:1 and randomly assigned either Astmosil, Atmosil, or placebo for four weeks. Between each four-week treatment period, a two-week wash-out period was implemented. The efficacy of treatment was assessed based on the ACQ6 and ACQ7 criteria, ACT, cough VAS, and LCQ. Also, FEV1%, FEV1/FVC%, MMEF% were evaluated, and FeNO concentration and blood eosinophils were measured. Results: A statistically significant increase in patient count with asthma control in Astmosil group with ≥ 80 % compliance (p = 0.039) was observed when exacerbation cases were excluded as assessed by the ACQ6. When the assessment was made using the ACQ7 criteria, there was a statistically significant transition to controlled asthma detected in the Astmosil (p = 0.039), Astmosil with compliance ≥ 80% (p = 0.039), and the Atmosil (p = 0.039) groups as compared to the placebo group. The ACT, cough VAS, and LCQ assessment revealed no statistically significant improvements.Statistically significant FEV1% improvements were observed in the Astmosil group in non-smokers (p = 0.016). Improvements in the FEV1/FVC% value (p = 0.034) was detected in the Astmosil therapy group with compliance ≥ 80%. Astmosil and Astmosil with compliance ≥ 80% groups had better results in the MMEF% index (p = 0.049 and p = 0.029 respectively) compared to the placebo group. Atmosil was successful in decreasing eosinophilia (p = 0.032). No changes were observed regarding the FeNO concentration. Conclusion: Astmosil and Atmosil may have a beneficial impact on several asthma parameters. Nevertheless, a larger-scale study must be conducted with less severe asthma patients to evaluate the efficacy of those supplements further.