Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes saistība ar depresijas izplatību pacientiem ar psoriāzi Latvijā

Abstract

Priekšvēsture. Psoriāzes slimniekiem ir depresijas sastopamība ir paaugstināta un biežāka, salīdzinot ar veseliem iedzīvotājiem. Patfizioloģiskais iemesls psoriāzes biežajai saistībai ar depresiju vēl nav pilnībā noskaidrots. Mērķi. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt psoriāzes faktorus, kas ietekmē depresiju. Šis pētījums ir paredzēts, lai palīdzētu noskaidrot dzīves kvalitātes nozīmi depresijas attīstībā. Materiāls un metodes. Lai novērtētu pacientu dzīves kvalitātes saistību ar depresiju, mēs noteicām depresijas līmeni 21 psoriāzes pacientam laika posmā no 2017. gada maija līdz 2018. gada martam, izmantojot dermatoloģijas dzīves kvalitātes indeksa (DLQI) un slimnīcu trauksmes un depresijas skalu (HADS) aptaujas. Informācija par pacienta klīnisko stāvokli ietvēra psoriāzes aktivitātes un smaguma indekss (PASI). Rezultāti. Pētījuma grupā tika konstatēts, ka HADS depresijas rādītājs, kas atspoguļo depresijas līmeni (M = 6,19; SD = 3,02), kā arī dzīves kvalitātes traucējumi, ko novērtēja ar DQLI (M = 10,23; SD = 6,61), bija paaugstināti. Vidējais HADS depresijas rādītājs vīriešiem ir M = 7,8; SD = 2,2 un sievietēm M = 5,1; SD = 3,0, kas dod būtisku atšķirību (p = 0,042 *). Salīdzinot divas PASI kategorijas – "viegla" ar "mērena līdz smaga", var novērot būtiskas atšķirība HADS (M = 4,83; SD = 2,75 pret M = 8,00; SD = 2,44; p = 0,036 *) un DLQI rezultātā (M = 7,66; SD = 4,99 vs M = 13,66, SD = 7,21, p = 0,036 *). Tika uzrādīta arī stipri izteikta pozitīva saistība starp PASI rezultātu un HADS depresijas rādītāju (Spearman +0,6; p = 0,004 *), kā arī DQLI rādītāju (Spearman +0,49; p = 0,024 *). Variances testēšana uzrādīja nozīmīgu PASI kategoriju saistību ar DLQI apakš jautājumu vērtībām ikdienas dzīvē, kas saistītas ar ādas simptomu parādīšanos (M = 1,00, SD = 0,60 pret M = 2,11, SD = 1,16, p = 0,010 *), ietekmi uz aktivitātēm, piemēram, iepirkšanos (M = 0,50; SD = 0,67 pret M = 1,22; SD = 0,83; p = 0,041 *) un ārstēšanās efektu (M = 0,50; SD = 0,67 pret M = 1,33; SD = 1,00 , p = 0,034 *). Bija ievērojama saistība DLQI diapazoniem ar HADS depresijas rādītāju. Apakšgrupa ar DLQI diapazonu 11-30 punkti parādīja ievērojami lielākus HADS depresijas rādītājus nekā tie, kuriem bija 0-10 punkti (M = 4,44; SD = 1,81 pret M = 9,16; SD = 0,98; p = 0,000 *). Spermana korelācija nedeva nozīmīgu korelāciju attiecībā uz DQLI punktu skaitu un HADS depresijas rādītāju (Spearman +0,3; p = 0,130). Variances testēšana parādīja nozīmīgu HADS depresijas kategoriju "zemas depresijas pakāpe" un "mērena depresijas pakāpe" asociāciju ar DLQI apakš jautājumu rezultātiem, kas saistīti ar ādas simptomu parādīšanos (M = 1,00; SD = 0,85 pret M = 2,11; SD = 0,92, p = 0,010 *) un ietekm uz tādām darbībām kā iepirkšanās (M = 0,41; SD = 0,51 pret M = 1,33; SD = 0,86; p = 0,007*). Secinājumi. Varēja novērot asociāciju starp samazinātu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti un depresiju.

Background. The incidence of depression among psoriasis patients is increased and higher compared to healthy population. The pathophysiological reason for the frequent association of psoriasis with depression is not totally understood yet. Objectives. The aim of this research is to contribute to the evaluation of factors in psoriasis that have impact on depression. This study is supposed to help clarifying the role of quality of life in the development of depression. Material and Methods. In order to evaluate the association of patients’ quality of life with depression we assessed the level of depression and quality of life in 21 psoriasis vulgaris patients in the time from Mai 2017 till March 2018 by using dermatology life quality index (DLQI) and hospital anxiety depression scale (HADS) questionnaires. Information about patients’ clinical condition included psoriasis activity severity index (PASI). Results. Within the study group HADS depression score reflecting level of depression (M=6.19; SD=3.02) as well as impairment of quality of life assessed by DLQI (M=10.23; SD=6.61) were found to be increased. The mean HADS depression score for men is M=7.8; SD=2.2 and for women M=5.1; SD=3.0, which gives a significant difference (p=0.042*).Comparing the two PASI categories “mild” and “moderate to severe” significant difference in HADS score (M=4.83; SD=2.75 vs. M=8.00; SD=2.44, p=0.036*) and DLQI score (M=7.66; SD=4.99 vs. M=13.66; SD=7.21, p= 0.036*) could be observed. A strong positive relationship between PASI score and HADS depression score (Spearman +0.6; p=0.004*) as well as DLQI score (Spearman +0.49; p=0.024*) was also given. Testing of variance showed significance for the association of PASI categories with DLQI sub-question scores related to experience of skin symptoms (M=1.00; SD=0.60 vs. M=2.11; SD=1.16, p=0.010*), influence on activities such as shopping (M=0.50; SD=0.67 vs. M=1.22; SD=0.83, p=0.041*) and effect of treatment on daily life (M=0.50; SD=0.67 vs. M=1.33; SD=1.00, p=0.034*). There was a significant association for DLQI ranges with HADS depression score. The subgroup with a DLQI score of 11-30 points showed significant higher HADS depression scores than those with 0-10 points (M=4.44; SD=1.81 vs. M=9.16; SD=0.98, p=0.000*). Spearman correlation did not give significant correlation for DLQI score and HADS depression score (Spearman +0.3; p=0.130). Testing of variance showed significance for the association of HADS depression categories “low depression score” and “moderate depression score” with DLQI sub-question scores related to experience of skin symptoms (M=1.00; SD=0.85 vs. M=2.11; SD=0.92, p=0.010*) and influence on activities such as shopping (M=0.41; SD=0.51 vs. M=1.33; SD=0.86, p=0.007*). Conclusions. Association between reduced health-related quality of life and depression could be observed.