Pacientu pašnovērtēšanas anketas izstrādāšana un tās pielietošanas efektivitātes izvērtēšana febrilās neitropēnijas agrīnas diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai

Abstract

Ievads. Febrilā neitropēnija-bīstama, ar ķīmijterapiju saistīta komplikācija onkoloģiskajā praksē, kura asociējas ar augstu mirstības risku. Kopējā mirstība sastāda 10% pacientu ar hematoloģiskām malignitātēm un 5% pacientu grupā ar solīdiem audzējiem. Agrīna febrilās neitropēnijas diagnosticēšana un ārstēšana dod iespēju samazināt ar febrilu neitropēniju saistītu mirstību. Pētījuma mērķis. Pētījuma darba mērķis bija izstrādāt vienotu pacientu pašnovērtēšanas anketu un izvērtēt tās pielietošanas efektivitāti agrīnā febrilās neitropēnijas diagnosticēšanā un ārstēšanā, kā arī sistēmiskā veidā aplūkot febrilās neitropēnijas notikumu skaitu. Materiāli un metodes. Novērojuma, aprakstošs, randomizēts, prospektīvs pilotpētijums tika veikts divās Rīgas slimnīcās – PSKUS un RAKUS. Pētījuma ietvaros tika analizēti 62 pirmreizēji ķīmijterapiju saņēmušo pacientu gadījumi. Pacientu randomizācija tika īstenota ar tipoloģiskās gadījumizlases metodes pielietošanu. Katram pētāmās grupas pacientam bija izsniegta pašnovērtēšanas anketa ar lūgumu to aizpildīt anketā norādītajā laika periodā. Preliminārajos pētījuma rezultātos tika analizēta pacientu pašnovērtēšanas anketas klīniskās pielietošanas efektivitāte agrīnā febrilās neitropēnijas diagnosticēšanā. Rezultāti. Pētījuma izstrādāšanas laikā bija diagnosticētas divas febrilās neitropēnijas epizodes: pa vienai epizodei kontroles un pētāmā grupā. Gan kontroles, gan pētāmās grupas pacientam febrilā neitropēnija attīstījās astotajā dienā pēc pirmā ķīmijterapijas kursa. Pētāmās grupas pacientam sestajā pēc ķīmijterapijas dienā pašnovērtēšanas anketā bija atzīmēti seši punkti, kas noradīja uz iespējamu infekcijas attīstības procesu. Izredžu attiecība sievietēm nebūt febrilai neitropēnijai, pēc pētījuma rezultātiem, ir 0,951 reizes lielāka kā vīriešiem. Secinājumi. Iegūto prelimināru datu analīze statistiski ticamus rezultātus par pacientu pašnovērtēšanas anketas pielietošanas efektivitāti febrilās neitropēnijas agrīnā diagnosticēšanā un ārstēšanā neatspoguļo. Lai uzlabotu šī pilotpētījuma rezultātus, ir nepieciešams izveidot pētījuma grupas ar lielāku pacientu skaitu. Kā viena no pilotpētījuma priekšrocībām ir minama izveidotās pašnovērtēšanas anketas oriģinalitāte.

Introduction. Febrile neutropenia (FN) is a serious complication in oncology practice in patients receiving cytotoxic chemotherapy. The incidence of mortality associated with febrile neutropenia is 10% in case of hematological malignancy and 5% in case of solid tumor. Early febrile neutropenia diagnosis and treatment makes it possible to reduce the mortality rate associated with this condition. Aim. The aim of this study was to develop a patient self-assessment questionnaire and to assess the effectivity of its use in the early detection and treatment of febrile neutropenia and to evaluate its incidence in a systemic manner. Materials and methods. An observational, descriptive, randomized, prospective pilot study had been conducted from September 2017 to March 2018 at two Riga hospitals: PSKUS and RAKUS. All together 62 patients had been included. The randomization of patients had been performed by the application of the method of typological collection. A self-assessment questionnaire had been issued for each patient in the study group with a request for completing it within time period specified in the questionnaire. The study analyzed the efficiency of the clinical use of the patient's self-assessment questionnaire in the early diagnosis of febrile neutropenia. Results. Two episodes of febrile neutropenia had been diagnosed during the pilot study: one in the control and another in the study group. Both control and study group patients developed febrile neutropenia on the eighth day after the first chemotherapy course. The patient in the study group had marked six points in a self-assessment questionnaire on the sixth day after the first cycle of chemotherapy, indicating a possibility of infection development. The probability ratio for women not to develop febrile neutropenia is 0.951 times higher than for men according to the results of the study. Conclusions. There were no statistically reliable results of the effective usage of the patient's self-assessment questionnaire in purpose to early diagnose and treat febrile neutropenia episode. In order to improve the results of this pilot study, it is necessary to establish study groups with more patients. Main benefit of this pilot study is the original nature of the self-assessment questionnaire that has been created.