Rehabilitācijas efektivitāte pacientiem ar miofasciālo sāpju sindromu

Abstract

Ievads: Lai labāk izprastu medicīnisko rehabilitāciju kā ārstnieciski diagnostisko procesu, ir ļoti svarīgi gūt priekšstatu par principiem, uz kuriem balstās atjaunošanas ārstēšana, tās veikšanas termiņi, virzība un secība. Mūsdienās vispārīgi atzīta un acīmredzama ir nemedikamentozu tehnoloģiju pielietošanas priekšrocība, kura palīdz ievērojami saīsināt pacienta atlabšanas termiņu, novērst komplikāciju attīstīšanos un attiecīgi samazināt invaliditātes riska pakāpi pēc saslimšanas. Speciālistu, kas nodarbojas ar pacientu ar sāpju sindromu rehabilitāciju, darbība ir vērsta uz pacientu funkcionālo rezervju palielināšanu, traucēto funkciju korekciju un kompensāciju, samazināto darba funkciju atjaunošanu, kā arī atkārtoto slimību un to komplikāciju profilaksi. Šī darba galvenā metode ir orientēta uz rehabilitācijas nemedikamentozo tehnoloģiju pielietošanas efektivitātes novērtēšanu miofasciālā sāpju sindroma gadījumā. Miofasciālā sindroma diagnozes noteikšana balstās uz diagnostiskiem miofasciālo sāpju novērtēšanas kritērijiem. Atlasītiem grupas dalībniekiem tika veikts procedūru komplekss, kas ir attiecināms uz rehabilitācijas tehnoloģijām – mīksto audu tehnikas, vingrinājumi, amplipulsa terapija (kurss 10 reizes). Materiāli un metodes: Anketēšana, iegūto datu statistiska apstrāde ar programmu SPSS (Statistical Package for the Social Sciences). Rezultāti: Tika konstatēts, ka pētījuma sākumā I grupas sāpju raksturojums pēc NRS bija nedaudz intensīvāks jeb statistiski nozīmīgāks nekā II grupai. Nozīmīgākā atšķirība saskaņā ar Stjūdenta kritēriju, kas parāda aprakstīto rehabilitācijas tehnoloģiju efektivitāti, ir attēlota I grupas sāpju intensitātes salīdzinājumā pētījuma sākumā un beigās. Visi sāpju intensitātes rādītāji pazeminās, kas acīmredzami liecina par sāpju intensitātes samazināšanos. II grupai, kurai netika piemērotas rehabilitācijas tehnoloģijas, sāpju intensitāte pētījuma beigās dažās pozīcijās pat pieauga. Tas liecina par pielietoto rehabilitācijas tehnoloģiju - mīksto audu tehniku, vingrinājumu, amplipulsa terapijas (kurss 10 reizes) efektivitātes un lietderīguma pierādījumu pētījuma gaitā. Secinājumi: 1. Veicot statistisko analīzi, salīdzinot I un II grupas NRS un multidimensionālās sāpju kvalitātīvās novērtēšanas skalas analīzi pētījuma sākumā un beigās, tika secināts, ka pētījuma laikā I grupai veiktās rehabilitācijas tehnoloģijas (speciālie vingrinājumi (kurss 10 reizes), fizikālās terapijas procedūras: amplipulsa terapija (kurss 10 reizes), mīksto audu tehnikas (masāžas tehnikas) (kurss 10 reizes)) statistiski nozīmīgi samazināja sāpju sindromu visos NRS sāpju intensitātes skalas analīzes un multidimensionālās sāpju kvalitātīvās novērtēšanas skalas rādītājos, kas pierāda veiktās rehabilitācijas metodes efektivitāti. 2. Tika izstrādāts vingrinājumu komplekss pacientiem ar miofasciālo sāpju sindromu. 3. Tika veikta pacientu ar miofasciālo sāpju sindromu apmācība izpildīt vingrinājums patstāvīgi.

Introduction: To understand better medical rehabilitation as the process of medical diagnostics, it is very important to get to know the idea of principles that recovery therapy, its terms, course and sequence are based on. Nowadays the advantageous use of nonpharmacological technologies is generally approved and obvious. They help to shorten patient recovery time significantly, prevent the development of complications, and respectively reduce disability risc level after the disease. The work of practitioners who deal with rehabilitation of patients with myofascial pain syndrome is directed to increase patient functional reserves, correct and compensate disturbed functions, recover decreased working functions, as well as prevent repeated diseases and their complications. The main method of this work is oriented to evaluate the effectiveness of the rehabilitation nonpharmacological technology use in case of myofascial pain syndrome. Sources and methods: Surveying, statistical processing of the data obtained in SPSS (Statistical Package for the Social Sciences) programme. Results: It was found that at the beginning of the research I group pain characteristics according NRS were more intense or statistically more significant than those of the II group. The most significant diference according to Student criteria that shows the effectiveness of described rehabilitation technologies, is shown while comparing pain intensity in I group at the beginning and at the end of research. All the pain intensity indicators are lowered that obviously demonstrates the decrease of pain intensity. The pain intensity of the II group patients, where rehabilitation technologies were not applied, even increased in several positions at the end of the research. It proves the effectiveness and usefulness of the rehabilitation technologies – soft tissue techniques, exercises, amplipulse therapy (course 10 times) that were used during the research. Conclusions: 1. Using statistical analysis, comparing NRS analysis of the I and II groups at the beginning and at the end of the research, it was concluded that rehabilitation technologies used during the research (special exercises (course 10 times), physical therapy treatments: amplipulse therapy (course 10 times), soft tissue techniques (massage techniques) (course 10 times)) showed statistically significant decrease of the pain syndrome in all the indicators of NRS pain intensity scale that proves the effectiveness of the rehabilitation method used. 2. The set of exercises was elaborated for patients with myofascial pain syndrome. 3. All the elaborated exercises were taught to patients with myofascial pain syndrome.