Bazālo šūnu vēža morfoloģiskais raksturojums

Abstract

Bazālo šunu karcinoma (vēzis) ir visbiežāk sastopamais ādas ļaundabīgais audzējs, kas attīstās no epidermas bazālajām šūnām, kas līdz pat 85% gadījumu attīstās saulei pieejamās vietās. Bazālo šūnu vēzis aug lēni, neagresīvi un reti metastazē, tomēr tās spēj plaši invadēt apkārtējos audus, kaulus un smadzenes. Bazālo šunu vēža saslimstība atšķiras reģionos ar intensīvu un zemu insolācijas līmeni. Pētījuma mērķis bija novērtēt bazālo šūnu karcinomas morfoloģiskos un klīnisko rādītājus, kā arī salīdzināt pētījumā iegūtos rezultātus ar literatūras datiem. Pētījums bija retrospektīvs. Tika analizēti 60 pilngadīgie pacienti, vecumā no 28 līdz 88 gadiem, ar primāri diagnosticēto un ķirurģiski ekscidēto bazālo šūnu vēzi 2011.gadā. Tika analizēti histoloģiskie rādītāji izmantojot Rīgas Austrumu Klīniskas universitātes slimnīcas Patoloģijas centra patohistoloģiska arhīva materiālus un klīniskie dati izmantojot programmu Ārsta birojs. Datu statistiskā analīze un apkopšana tika veikta izmantojot programmas Microsoft Office Excel 2016 un SPSS 22. Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja sakarību starp bazālo šūnu vēža histoloģisku veidu un klīniskājiem radītājiem. Tā, piemēram, virspusēja tipa bazālo šūnu vēzim raksturīgs mazāks izmērs, salīdzinot ar nodulārā tipa bazālo šūnu vēzi (Rho=+0,799; p=0,0001), kā arī tām raksturīga zemāka stadija pēc TNM klasifikācijas, salīdzinot ar nodulāro bazālo šūnu vēzi (Rho=+0,681; p=0,0001). Tāpat pētījumā tika novērota pozitīva statistiski ticama korelācija starp bazālo šūnu vēža stadiju pēc TNM un audzēja izmēru (Rho=+0,645; p=0,0001), kas parāda, ka lielākiem veidojumiem raksturīga lielāka stadija pēc TNM. Savukārt, izčūlojums cieši korelē ar audzeja izmēru (Rho=+0,278; p=0,032), stadiju pēc TNM (Rho=+0,304; p=0,018), un ar sieviešu dzimumu ( Rho=+0,254; p=0,005). Mūsu pētījumā iegūtie rezultāti parādīja saistību starp bazālo šūnu vēža histoloģisko veidu un klīniskajiem rādītājiem - pacienta dzimums, audzēja lielums, TNM stadija un izčūlojuma esamība. Tomēr, netika novērota korelācija starp audzēja histopatoloģiskajiem un klīniskajiem rādītājiem un slimības recidīvu.

Basal cell carcinoma is the most common skin malignant tumour, which develops from basal cell of epidermis. Up to 85% it develops on sun exposed skin regions. Basal cell cancer grows slowly, non-aggressively, rarely metastasize, but can widely invade surrounding tissues, bones, brains. The incidence of basal cell cancer vary greatly in regions with an intensive and low level of insolation. The aim of our study was to analyze histopathological and clinical characteristics of basal cell carcinoma and their impact on tumour reccurence. The study was retrospective. 60 adult, aged from 28 to 88 years, with primary diagnosed and sirgicaly excised basal cell carcinoma in 2011 were enrolled in the study. Histological and clinical data were analyzed using the histopathological archive materials of the Pathology Center of the Riga Eastern Clinical University Hospital and software “Ārsta birojs”. Statistical analysis was perfomed by Microsoft Office Excel 2016 and SPSS 22. Obtained results demonstrated the correlation between the histological type of basal cell cancer and the clinical characteristics. Superficial basal cell cancer type was characterized by a smaller size compared to nodular type (Rho = + 0,799; p = 0,0001), and with lower TNM stage compared to nodular basal cell carcinoma (Rho = + 0,681; p = 0,0001). In addition a positive statistically significant correlation between basal cell cancer TNM stage and size (Rho = + 0,645; p = 0,0001), was found. This closely corresponded to TNM stage. However, the ulceration was more often associated with larger basal cell cancer size (Rho = + 0,278; p = 0,032), higher TNM stage (Rho = + 0,304; p = 0,018) and female gender (Rho = + 0,254; p = 0,005). To conclude, the significant correlation between basal cell cancer histological and such clinical characteristics like patient gender, tumour size, TNM stage and presence of uceration was found, however their impact on the disease prognosis have not been observed.