Pacientu ar apakšstilba kaula lūzumu līdzestība aprūpē pēc ķirurģiskas vai neķirurģiskas ārstēšanas metodes

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu ar apakšstilba kaula lūzumu līdzestība aprūpē pēc ķirurģiskas vai neķirurģiskas ārstēšanas metodes”. Tēmas aktualitāti nosaka lūzumu statistika – 2016. gadā no visām Latvijā reģistrētajām traumām, visvairāk reģistrēti tieši lūzumi. Apakšstilba kaula lūzumi ir visai izplatīti – tie veido aptuveni 10% no visu kaulu lūzumiem. Pētījuma mērķis ir izpētīt pacientu ar apakšstilba kaula lūzumu līdzestību aprūpē pēc ķirurģiskas vai neķirurģiskas ārstēšanas metodes. Pētījuma uzdevumi ir izpētīt zinātnisko literatūru par apakšstilba kaula lūzumu un pacientu līdzestību ārstēšanās un atveseļošanās procesos. Raksturot Kalistas Rojas adaptācijas teoriju, un saistīt to ar pētījuma tēmu. Veikt pētījumu un intervēt respondentus, apstrādāt un izanalizēt iegūtos datus, izveidot secinājumus. Pētījuma jautājums – kāda ir pacientu ar apakšstilba kaula lūzumu līdzestība aprūpē pēc ķirurģiskas vai neķirurģiskas ārstēšanas metodes? Pētījuma veikšanai tika izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – daļēji strukturēta intervija. Pētniecības instruments – intervijas jautājumi. Pētījuma ietvaros tika intervēti 8 respondenti. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka līdzestības līmenis, ārstējot apakšstilba kaula lūzumu ir zems. Nelīdzestības pamatā ir zema izglītošanas kvalitāte. Tikai maza daļa respondentu bija labi informēti, kamēr lielākajai daļai vērojams ārstnieciskās informācijas deficīts. Neķirurģiskās ārstniecības metodes pārstāvjiem līdzestības līmenis ir mazliet augstāks. Kā arī konservatīvās ārstniecības metodes pārstāvji ir labāk informēti par ārstniecības shēmu kopumā. Tas skaidrojams ar to apstākli, ka ķirurģiskās metodes pārstāvji pārāk lielu uzmanību centrē uz pašu operāciju un tās rezultātu, uzskatot, ka ar to ārstēšanās process ir beidzies.

The title of the bachelor’s study is “Patients with shin bone fracture adherence after surgical or non – surgical treatment method”. Topic relevance is determined by fracture statistics - in 2016, from all injuries recorded in Latvia, the most frequently recorded fractures. The shin bone fractures are quite common and make for about 10% of all bone fractures. The aim of this study is to explore the patients with shin bone fracture adherence after surgical or non – surgical treatment method. The research tasks are to study and analyze scientific literature about shin bone fracture and patient’s adherence in treatment and recovery processes. To characterize Callista Roy’s adaptation theory and relate it to the subject of research. To conduct research and interview respondents, to process and analyze the data obtained, to draw conclusions. The question of the research – what are the patient with shin bone fracture adherence after surgical or non – surgical treatment method? Qualitative research method as structured interview was used to conduct this particular study. Eight patients with shin bone fracture took an active part in the research. The main conclusions: During the study, it was found that the level of adherence in the treatment of shin bone fracture is low. The main reason of non – adherence is low quality of medical information given. Only a small percentage of respondents were well-informed, while most of them reported a lack of medical information. The non-surgical treatment method participant’s group level of adherence is a bit higher then surgical treatment method participant’s group level. As well as conservative treatment method participants are better informed about the treatment scheme all together. This is due to the fact that participants of the surgical treatment method focus too much on the operation itself and its outcome, considering that the treatment process has ended with it.