Mātišķības izpratne feminisma filozofijā

Abstract

Feminisma filozofijā mātišķības jēdziens tiek apskatītas kopš 20.gs.vidus un ir piedzīvojis jēdzienisko attīstību. Mātišķības izpratnes ir atšķirīgas, un tomēr feminisma teorētiķi ir vienisprātis, ka mātišķība ir kultūras konstrukts, kas ir mainīgs un attīstās atkarībā no politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem faktoriem. Mātišķības studijas ir attīstījušās divās savstarpēji saistītās pētniecības kategorijās: mātišķība kā patriarhālas kultūras veidota institūcija, kas ir sievieti apspiedoša, un mātišķība kā pieredze, kas ir potenciāli sievieti spēcinoša un atbrīvojoša. Šī pētnieciskā darba ietvaros mātišķība tiek skatīta gan kā patriarhāla ideoloģija, analizējot mātišķības priekšstatus un mērķus, kā labā tie radīti, gan kā iespēja un jauna prakse, kurai ir potenciāls mainīt sabiedrības vērtības un uzskatus.

In the philosophy of feminism, the concept of motherhood has been analysed since the middle of the 20th century and has undergone a conceptual development. The understanding of motherhood is different and yet feminism theorists agree that motherhood is a cultural construct that is changing and evolving depending on political, economic and social factors. The studies of motherhood have developed in two interdependent research categories: motherhood as an institution of patriarchal culture, which is oppressive to women, and motherhood as an experience or mothering that is female-enhancing and liberating. Within the framework of this research, motherhood is viewed both as a patriarchal ideology by analyzing the notions and goals of motherhood, and as the opportunity and new practice that has the potential to change society's values and beliefs.