Izdegšanas saistība ar iesaisti darbā un emociju regulāciju

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas savstarpējās sakarības pastāv starp izdegšanu, iesaisti darbā un emociju regulāciju. Tāpēc tika izvirzītas divas hipotēzes par to, ka pastāv pozitīva saistība starp emociju apspiešanu un izdegšanu. Otra hipotēze par to, ka izdegšana ir negatīvi saistīta ar iesaisti darbā. Tāpat arī tika izvirzīts pētījuma jautājums par to, vai pastāv emociju regulācijas moderējošais efekts iesaistes un izdegšanas savstarpējā sakarībās? Pētījumā piedalījās 179 respondenti, no tiem sievietes 130 (72,6 %), vīrieši 49 (27,4 %). Respondentu vecums bija 18-73 gadi, no kuriem 18 ir 18 – 25 gadus veci, 63 ir 26 – 35 gadus veci, 61 ir 36 – 45 gadus veci, 28 ir 46 – 55 gadus veci, 8 ir 56 – 65 gadus veci un 1 ir 66 – 75 gadus vecs. Vidējais respondentu vecums bija 37,96 gadi (SD = 10,10). Darba stāžs respondentiem svārstās no 0 gadiem (darbinieki, kuri tikko ir uzsākuši savas kā darba ņēmēja attiecības un darba attiecībās ir pāris mēnešus) līdz 55 gadiem, vidējais respondentu nostrādātais stāžs gados 7, 64 gadi (SD = 7,81). Respondenti pārstāv dažādas darba jomas un nodarbojas dažādās sfērās. Pētījuma ietvaros tika izmantotas trīs aptaujas. Pirmā aptauja bija Maslakas izdegšanas aptauja – Vispārīgā aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI – GS, Maslach, Jackson & Leiter, 1996). Otra aptauja bija Utrehtas iesaiste darbā aptauja (Utrecht Work Engagement Scale – UWES – 9, Schaufeli & Bakker, 2003). Trešā pētījuma aptauja bija Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003). Šī pētījuma rezultāti pastiprina līdzšinējo pētnieku un teorētiķu secinājumus. Šajā pētījumā tika konstatēts, ka nepastāv nozīmīgas saistības starp emociju apspiešanu un izdegšanu. Kopumā tika atrasta statistiski nozīmīga sakarība starp visām iesaistes un izdegšanas skalām. Visas trīs iesaistes skalas negatīvi korelē ar izdegšanas skalām (izsīkums, cinisms). Visas trīs iesaistes darbā skalas pozitīvi korelē ar profesionālo efektivitāti. Netika gūts apstiprinājums kognitīvās pārvērtēšanas moderatora efektam iesaistes un izdegšanas savstarpējā sakarībā izmantojot kognitīvo apspiešanu. Rezultātā uzrādīja izpausmju apspiešanas moderējošo efektu iesaistes un izdegšanas (profesionālā efektivitātes apakšskalas) savstarpējās sakarībās.

The purpose of the research is to find out what interconnections exist between burnout, engagement at work and emotional regulation. Therefore, two hypotheses were put forward that there is a positive connection between the emotion suppression and bornout. The second hypothesis is that burnout is negatively related to engagement at work. Also, the research question was asked about the moderating effect of regulation of emotions in the interconnection of engagement and burnout? In the research participated 179 respondents, 130 of them were women (72,6%), and 49 of them were men (27,4 %). The respondents were aged between 18-73 years old, 18 of them were 18- 25 years old, 63 are 26-35 years old, 61 are 36-45 years old, 28 are 46-55 years old, 8 are 56-65 years old and 1 are 66-75 years old. The average age of the respondents was 37,96 years (SD = 10,10). The length of service for respondents varies from 0 years (employees who have just started their work relationship and have a couple of months in employment) to 55 years, the average length of service was 7, 64 years (SD = 7,81). Respondents represent different areas of work and deal in different spheres. In this research were used three survey. The first survey was Maslach burnout survey - General survey (Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI – GS, Maslach, Jackson & Leiter, 1996). The second survey was Utrecht engagement at work (Utrecht Work Engagement Scale – UWES – 9, Schaufeli & Bakker, 2003). The third survey was emotion regulation survey (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003). The results of this study reinforce the conclusions of previous researchers and theorists. This study found that there is no significant relationship between emotion suppression and burnout. In general, a statistically significant relationship was found between all engagement and burnout scales. All three engagement scales negatively correlate with burnout scales (exhaustion, cynicism). All three engagement scale positively correlate with professional efficiency. There was no moderating effect of cognitive reappraisal into relation between engagement and burnout. The results showed moderating effect of emotion suppression into relation between engagement and burnout (professional efficiency).