Dzīves līmeņa salīdzinājums starp Baltijas un Skandināvijas valstīm

Abstract

Dzīves līmenim pieaugot, pieaug arī prasības un tēriņi, lai uzturētu konkrēto dzīves līmeni. Jāņem arī vērā, ka katrs indivīds savu subjektīvo labklājību uztver savādāk. Darba mērķis ir izpētīt objektīvos dzīves līmeņa rādītājus Skandināvijas valstīs un Baltijas valstīs, lai noskaidrotu subjektīvo apmierinātību ar dzīves līmeni jauniešu un jaunu pieaugušo vidū Latvijā un Norvēģijā. Darbā izvirzītā hipotēze paredz, ka apmierinātība ar dzīvi pieaugs, pieaugot ienākumiem, neatkarīgi no valsts. Darba pirmajā daļā tiek apskatīti labklājības aspekti- dzīves līmenis un dzīves kvalitāte no teorētiskās puses. Otrajā daļā ir izvēlēts un apskatīts salikums no objektīvajiem un subjektīvajiem rādītājiem Baltijas un Skandināvijas valstu salīdzināšanai. Priekš trešās daļas tika veikta anketēšana latviešu un norvēģu, jauniešu un jaunu pieaugušo, vidū. Trešajā daļā tika apskatītas uzrādītās atbildes un šo atbilžu apkopošana un aprēķins, lai varētu izdarīt secinājumus par to, vai izvirzītā hipotēze tiks apstiprināta, vai noraidīta. Apkopojot iegūtos rezultātus, tiek secināts, ka hipotēze apstiprinās tikai daļēji. Apmierinātības līmenis ar dzīvi pieaug, salīdzinot atbilžu rezultātus pa augošām ienākuma kategorijām, taču norvēģu respondenti kopumā uzrādīja biežākas atbildes ar ”apmierināts” un ”ļoti apmierināts”. Atslēgas vārdi: dzīves līmenis, apmierinātība ar dzīves līmeni, Baltijas valstis, Skandināvijas valstis .

With growth in standard of living also the expectations of life and requirements to maintain the certain level of life. Also a fact, that has to be taken into account is that each individual percieves their own subjective wellbeing differently. The aim of this Bachelor`s thesis is to research the ojective indicators of standard of living for the Baltic states and the Scandinavian countries, to find out the subjective satisfaction with life, between young people and young adults, in Latvia and Norway. The hypothesis is- the higher the income, the higher satisfaction of life, independent of a country. The first part of the paper looks at the aspects of wellbeing- standard of living and quality from the theoretical point of view. The second part of the paper is a composition of objective and subjective indicators for a comparison between the Baltic and Scandinavian countries. For the third part, a questionnaire was made to survey the young people and young adults in Norway and Latvia. In the third part, the answers given to the questions were examinned and calculated in orded to draw conclusions on whether or not, the proposed hypothesis would be confirmed or rejected. After summarizing the results, it is concluded that the hypothesis will only be partially confirmed. Satisfaction with life is rising when comparing the results of responses to growing income categories, however norwegean respondents tended to more oftenly answer with a ”satisfied” or ”very satisfied”. Key words: standard of living, satisfaction with life, Baltic states, Scandinavian countries.