Digitālo mediju ietekme uz lēmumu pieņemšanu un demokrātiju

Abstract

Mūsdienās tādu tehnoloģiju progress kā mākslīgais intelekts apvienojumā ar Lielo Datu analīzi ir devis iespēju ievākt, uzturēt un analizēt milzīgus datu apjomus. Progress digitālajā jomā ietekmē ne tikai tirgus ekonomiku, bet arī politisko līdzdalību. Digitālie mediji spēj apvienot līdzīgi domājošos, iedrošināt sociālas aktivitātes, mazināt plaisas starp sabiedrības grupām, kā arī paaugstināt politisko līdzdalību valstī un veicināt izglītību, tomēr ir pastiprinātas bažas par to, ka digitālo mediju platformas var tikt izmantotas, lai izplatītu propagandas vēstījumus, kas is spējīga piesaistīt lielu auditoriju. Automātiskajiem filtrēšanas mehānismiem var piemist diskriminējošs raksturs, ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesus un veicinot nevienlīdzību. Pastiprināta digitālo mediju lietošana ietekmē personas sociālās spējas, kā arī var būt drauds gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Tā saucamie “filtru burbuļi” var pat ietekmēt balošanas rezultātus valstī.

Today advanced technologies like artificial intelligence, combined with Big Data analytics, have made it possible to collect, store and analyze massive amount of data. The new digital advancements influencing the market economy, as well as political engagement. Although digital media can empower and bring likeminded people together, assist social activities, reduce social, economic, cultural and political boundaries as well as increase civic participation and facilitates education, there are raising concerns that digital media platforms can be used to spread propaganda and mobilize vulnerable groups of people, filtering mechanisms can influence decision making and can have discriminatory effects, it can increase inequality by disrupting labor markets, can change our social skills and sense of empathy or even impact our health, both physical and mental, and algorithmically curated “filter bubbles” may even affect the way a country votes.