Zemes izmantošanas vēstures un mežaudžu sastāva ietekme uz augsnes īpašībām Bānūža ezera apkārtnē

Abstract

Pēdējo gadu desmitu laikā gan Latvijā, gan Eiropā novērojama lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanās, kas sekmē meža platību palielināšanos. Līdz ar to svarīgi ir noskaidrot kā minētais process ietekmē augšņu veidošanās procesus un īpašības. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot zemes izmantošanas vēstures un mežaudžu sastāva ietekmi uz augsnes veidošanās apstākļiem un īpašībām. Bakalaura darbā ir apkopota informācija par zemes izmantošanas vēsturisko maiņu no 13. gadsimta līdz mūsdienām, zemes izmantošanas vēstures un kokaudzes sastāva ietekmi uz augsnes īpašībām, podzolēšanās procesa būtību, kā arī aprakstīti un interpretēti Bānūža ezera apkārtnē ievākto 6 dziļrakumu augšņu paraugu ķīmisko un fizikāli – ķīmisko analīžu rezultāti. No iegūtajiem pētījumu rezultātiem var secināt, ka meža zemes vecums pēc lauksaimniecības zemju apmežošanās viennozīmīgi neietekmē augsnes reakciju, KAK, P2O5 un oglekļa saturu augsnes minerālajos horizontos, savukārt augsnes virsējā – nobiru – slānī, kur mežaudzes mijiedarbība ar augsni ir tiešāka, izmaiņas augsnē atkarībā no meža zemes vecuma ir izteiktas. Un jo ilgstošāk ir bijis mežs, tas morfoloģiski atspoguļojas augsnes E horizonta izteiktības pakāpē, sekmējot Feo un Fep, kā arī Alo uzkrāšanos B horizontā.

During the last decades, in Latvia and Europe, afforestation of agricultural lands has been observed, which contributes to the increase of forest areas and it’s important to find out how this process affects the processes and properties of soil formation. Bachelor thesis aims to clarify the history of land use and forest stand composition influence on soil formation conditions and characteristics. Bachelor thesis summarizes information about historical change of land use from 13th century till now, impact of land use history and tree stand on soil properties, the nature of the podzolization process, as well as described and interpreted chemical and physico – chemical analyses of samples from 6 soil profiles in the vicinity of Bānūžu lake. The results of research shows that the age of forest land after afforestation of agricultural land does not significantly affect the soil reaction, CEC, P2O5 and carbon content in the soil mineral horizons, while in the litter layer, where the forest stand interaction with soil is more direct, changes in the soil depending on the age of the forest land are obvious. However, the longer forest has been, the degree of expression of soil E horizon manifests morphologically, promoting Feo, Fep and Alo accumulation in B horizon.