No atkritumiem iegūtās degvielas un tās galveno sastāvdaļu termiskās sadalīšanās raksturs

Abstract

Arvien straujāk pieaugošais iedzīvotāju skaits un nepieciešamība pēc ekonomiskās izaugsmes nozīmē aizvien lielāku nepieciešamību pēc enerģijas resursiem, kas parasti cieši saistās ar pieaugošu fosilo resursu izmantošanu. Negatīvā ietekme uz vidi, ko rada fosilo resursu izmantošana, kā arī enerģijas resursu pieaugošā cena arvien vairāk rada nepieciešamību jaunu enerģijas resursu meklēšanā. Arī Latvijai, kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ir nepieciešams pildīt kopienas normatīvajos aktos norādītos mērķus, kas paredz līdz 2020. gadam būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu. Kā viena no efektīvākajām un drošākajām metodēm atkritumu daudzuma samazināšanai ir uzskatāma to termiskā sadalīšana, ko parasti veic, lai iegūtu enerģiju. Arī Latvijas gadījumā, lai izpildītu Eiropas Savienības mērķus, ir nepieciešams izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas jomas paplašināšanu ar termisku atkritumu apstrādi. Šajā darbā tiek apskatīta “enerģija no atkritumiem” pieejas pielietošana atkritumu apsaimniekošanā un analizēta Latvijā un Igaunijā ražotā no atkritumiem iegūtā kurināmā kvalitāte un tā termiskās sadalīšanās raksturs. Kurināmā raksturošanai tika noteikts frakcionālais sastāvs, mitruma un pelnu daudzums, galveno metālu daudzums, veiktas elementārā sastāva analīzes, siltumspējas analīzes, veikta kurināmā toreficēšana un toreficētā materiāla analizēšana, kā arī tika veiktas termiskās analīzes gan kurināmajam, gan tā sastāvu veidojošajiem galvenajiem materiāliem, izmantojot termogravimetrijas analīzes. No atkritumiem iegūts kurināmais izteikti sadalās trīs pakāpēs un pēc analizētajiem paraugiem iespējams aptuveni noteikt kāda vielu grupa sadalās katrā kurināmā dekompozīcijas posmā. Kopumā Latvijā un Igaunijā ražots no atkritumiem iegūts kurināmais starptautiskā standartu sistēmā atbilst samērā zemai kvalitātei, ko visos paraugos galvenokārt nosaka hlora daudzums paraugos. Arī mitruma daudzums dažos paraugos tika konstatēts samērā lielā daudzumā, kas samazina kurināmā kvalitāti.

Increase of human population always comes together with rapid increase of municipal waste and greater need for energy resources that are closely linked with increasing use of fossil resources. The rising value of energy and growing negative impacts on environment shows the necessity for new energy resources. As a developed country in the European Union, Latvia also needs to reach the waste management goals set out by the EU legislation that intend to significantly reduce the amount of waste disposal by year 2020. Thermal decomposition with energy recovery nowadays plays a vital role in waste management system as a method for safe and economically beneficial reduction of disposed waste. In the case of Latvia waste thermal decomposition should be considered as the improvement in waste management system implementing goals of EU. This study discusses “Waste to Energy” approach as alternative to landfill in waste management and analyzes the quality of refuse derived fuel produced in Latvia and Estonia. The fuel characterization consisted of the fractional composition, moisture and ash determination, the analysis of basic metals, the analysis of elemental composition, the calorific value determination, fuel torrefaction and torrefied material analysis and thermal analysis with thermogravimetry were carried out for fuel and its main components to determine decomposition characteristics.