dc.contributor.advisor | Hamkova, Diāna | |
dc.contributor.author | Jākobsons, Mārtiņš | |
dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte | |
dc.date.accessioned | 2018-07-02T01:11:12Z | |
dc.date.available | 2018-07-02T01:11:12Z | |
dc.date.issued | 2018 | |
dc.identifier.other | 63103 | |
dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/40127 | |
dc.description.abstract | Neatkarīga tiesu vara veido demokrātiskas valsts pamatus, un valsts pienākums ir nodrošināt personām tiesības uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu. Ja kāda no procesā iesaistītajām personām, kurām valsts ir deleģējusi tiesības palīdzēt noskaidrot patiesību administratīvā, civilā vai kriminālā procesa, rīkojās pretēji likuma interesēm, šī persona ir jāsauc pie disciplinārās vai kriminālatbildības. Krimināllikuma 291.pantā ir paredzēta atbildība izmeklētājiem, prokuroriem vai tiesnešiem par apzināti nelikumīgi sastādītu spriedumu vai lēmumu. Minētais pants Latvijas krimināltiesībās ir maz pētīts un autorprāt, ar šo maģistra darbu ir iespējams dot ieguldījumu turpmākā Krimināllikuma 291.panta attīstībā. Darba gaitā tika aplūkota minētā panta vēsturiskā attīstība no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. Veikts plašs objektīvo un subjektīvo pazīmju apraksts, kā arī aplūkota atbildība par apzināti nepatiesu spriedumu vai lēmumu citu Eiropas valstu kriminālkodeksos. Pētījuma mērķis un uzdevumi ir izpētīt kādos gadījumos tiesnesi, prokuroru vai izmeklētāju var saukt pie atbildības par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma sastādīšanu, ilustrēt to ar tiesu prakses materiāliem, iepriekšminētā panta sasaiste ar Kriminālprocesa likumu, tā nošķiršana no līdzīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Nosprausto uzdevumu izpildei pētījumā ir izmantotas vairākas pētniecības metodes: 1.vēsturiskā metode, veidojot nelielu ieskatu nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšanas regulējuma attīstībā; 2.teleoloģiskā metode veicot nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšanas sastāva pazīmju analīzi un apzinot to kvalifikācijas problēmjautājumus; 3.analītiskā metode, analizējot tiesu nolēmumus un tajos ietvertos kvalifikācijas risinājumus; 4.salīdzinošā pētniecības metode, aplūkojot atsevišķu ārvalstu normatīvo regulējumu par pētāmo priekšmetu. | |
dc.description.abstract | The judiciary is one of the fundamental principles of a democratic state, and the State has a duty to guarantee individuals the right to a fair, independent and impartial trial. If any of the parties involved in the trial process, for which the State has delegated the right to help to clarify the truth in the administrative, civil or criminal proceedings, is acting contrary to the interests of the law, this person should be charged with disciplinary or criminal liability. The Clause No 291 of the Criminal Law provides the liability of investigators, prosecutors or judges for a deliberately illegitimate judgment or decision. The mentioned Clause in Latvian Criminal Law is scarcely studied and, in author’s opinion, this Master's Thesis will contribute to the further development of the Clause No 291 of the Criminal Law. During the work process, the historical development of this Clause was considered from the middle of 19th century to nowadays. A wide range of objective and subjective features have been surveyed and described, as well as liability for deliberately false judgments or decisions within the criminal codes of other European countries have been analysed. The objective and tasks of the research is to investigate in which cases a judge, prosecutor or investigator may be held liable for drawing up a deliberately illegitimate judgment or decision, illustrate it with case materials, linking the abovementioned Clause with the Criminal Procedure Law, and their separation from similar criminal offenses. In order to meet the set goals several research methods have been used: 1.Historical method, giving a brief insight into the development of a regulation for making an illegal judgement and decision; 2.Teleological method of analysing the characteristics of the composition of illegal judgment and decision and identifying the issues of their qualification; 3.Analytical method, analysing court rulings and qualification solutions included therein; 4.Comparative research method, considering separate foreign regulatory frameworks with regard to the present research subject. | |
dc.language.iso | lav | |
dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
dc.subject | Juridiskā zinātne | |
dc.subject | apzināti nepatiess spriedums | |
dc.subject | apzināti nepatiess lēmums | |
dc.subject | tiesnesis | |
dc.subject | prokurors | |
dc.subject | izmeklētājs | |
dc.title | Nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana | |
dc.title.alternative | Illegitimate judgment or decision | |
dc.type | info:eu-repo/semantics/masterThesis | |