Kredītiestāžu noregulējums un finanšu kapitāla tirgus komisijas darbība Latvijā pēc vienotā noregulējuma mahānisma spēkā stāšanās.

Abstract

Vienotais noregulējuma mehānisms rada bezprecedenta izmaiņas pieejā kredītiestādēm, kas rada gan juridiskas, gan sociālas, gan politiskas, gan ekonomiskas sekas. Tā potenciālie ieguvumi ES ekonomikai, politiskie kompromisi, pie kuriem nācās nonāk, lai tas stātos spēkā un iespēja atbrīvot nodokļu maksātājus no maksātnespējīgu kredītiestāžu glābšanas ir būtiskāko jautājumu starpā, kas apvij Vienoto noregulējuma mehānismu. Pēdējo divu gadu laikā par noregulējuma piemērošanu tika lemts attiecībā uz divām Latvijas bankām, taču ne Trasta Komercbankai, ne ABLV Bankai noregulējums piemērots netika, jo to glābšana nebija sabiedrības interesēs. Šajā darbā tiek apskatīti problēmjautājumi Vienotā noregulējuma mehānisma tiesiskajā regulējumā, kā arī tiek analizēta noregulējuma iestāžu darbība regulējuma piemērošanā.

The Single Resolution Mechanism is an unprecedented change in the approach towards the credit institutions that has legal, social, political and economic implications. Its potential benefits for the EU economy, the political compromises that had to be made in order for it to come into force and the opportunity to release taxpayers from bailing-out failing banks are among the pivotal issues surrounding the Single Resolution Mechanism. During the last two years, decisions were taken on whether to resolve two Latvian banks; however, neither Trasta Komercbanka, nor ABLV Bank were resolved as their rescue was not in the public interest. This thesis reviews the problematic issues in the legal framework of the Single Resolution Mechanism, as well as analyses the functioning of the resolution authorities in the application of the legal framework for resolution.