Preču zīmes atcelšanas un atzīšanas par spēkā neesošu procedūras ieviešana Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/2436

Abstract

Darbā vispārīgi tiek apskatīta Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes strīdu izskatīšanas pāreja no administratīvā procesa uz civilprocesu, kā arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes atbilstība kvazi tiesas un prejudiciālo nolēmumu prasīšanas kritērijiem. Darba teorētiskā daļa tiek attiecināta uz atcelšanas un atzīšanas par spēkā neesošu procedūru ieviešanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, izvērtējot to līdzību jau pastāvošajai iebildumu procedūrai. Pētījuma mērķis ir aplūkot minētās procedūras un noskaidrot nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, ieviešot atcelšanas un atzīšanas par spēkā neesošu procedūras, kā arī konstatēt, vai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomi var pielīdzināt pirmās instances tiesai. Darbā autors aplūko Direktīvas 2015/2436 prasības atcelšanas un atzīšanas par spēkā neesošu procedūru ieviešanai un bakalaura darba izstrādes laikā spēkā esošo nacionālo normatīvo regulējumu. Darba noslēgumā autors pievērš uzmanību atcelšanas un atzīšanas par spēkā neesošu procedūru ietekmei, kā arī pēcreģistrācijas iebildumu procedūras nepieciešamībai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē.

The paper provides a general overview of the transition of the Industrial Property Board of Appeal dispute resolution from an administrative procedure to a civil procedure, as well as the concordance of the Industrial Property Board of Appeal to the requisition criteria of quasi-judicial decisions. The theoretical part of the paper refers to the introduction of revocation and invalidation procedures within the Industrial Property Board of Appeal by evaluating the resemblance to the already existing opposition procedure. The aim of the research is to inspect the mentioned procedures and determine the amendments necessary to the regulatory framework by introducing revocation and invalidation procedures, as well as to ascertain whether the Industrial Property Board of Appeal can be considered as a court of first instance. The author examines the requirements necessary for the introduction of revocation and invalidation procedures within Directive 2015/2436 and the current national regulatory framework. In conclusion the author emphasizes the impact of revocation and invalidation procedures as well as the necessity for a post-registration opposition procedure at the Industrial Property Board of Appeal.