Maksātnespējas procesa tiesiskās sekas.

Abstract

Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt maksātnespējas tiesību institūta un piemērojamo tiesību normu vēsturi, attīstību un aktuālākās problēmas. Darba autors atspoguļojis maksātnespējas attīstību Romā, Vācijā, Francijā un Latvijā un secinājis, ka sākotnējie noteikumi attiecībā pret parādnieku bijuši visai bargi. Proti, par saistību nepildīšanu parādniekam varēja tikt piemērots pat nāves sods. Darba autors secinājis, ka laika gaitā, attīstoties valstīm, attīstījās arī maksātnespējas procesa normas un to piemērošanas kārtība, kā rezultātā maksātnespējas mērķis vairs nav personas sodīšana. Latvijā Maksātnespējas likums ir pavisam jauns. Tas stājies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Pēdējie likuma grozījumi stājušies spēkā 2017.gada 6.janvārī. Maksātnespējas likums regulē maksātnespējas procesu un tas attiecas gan uz fiziskām personām, gan uz juridiskām personām. Fizisko personu maksātnespējas procesa mērķis ir apmierināt kreditoru prasījumus un atbrīvot parādnieku no parādsaistībām, savukārt juridiskām personām maksātnespējas procesa mērķis ir vairāk vērsts uz kreditoru interešu aizsardzību. Juridiskām personām likumdevējs paredzējis arī tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir maksātspējas atjaunošana. Pēc darba autora domām, viena no lielākajām problēmām maksātnespējas procesā ir saistīta ar noteiktu amatu ieņemšanu amatpersonām. Piemēram, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts tiesu izpildītājs nevar pildīt savus amata pienākumus, ja tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu. Savukārt tiesnešiem noteikts piecu gadu ierobežojuma termiņš, bet prokuroriem šādu ierobežojumu likumdevējs nav paredzējis. Pēc darba autora domām piecu gadu termiņš, kā tas noteikts tiesnešiem, būtu nosakāms visām amatpersonām. Atslēgvārdi: maksātnespējas process, vēsture, Maksātnespējas likums, tiesiskās aizsardzības process, fiziska persona, juridiska persona, amatpersona.

ANOTATION The aim of Bachelors thesis is to determine and compare the insolvency law institute and the history of applicable law norms, development and actual problems. The author of bachelors has reflected insolvency development in Rome, Germany, France and Latvia and concludes that original regulations in relation to debtor has been pretty hard. For example, if indebtedness default, to debtor could apply even death penalty. The author of bachelors concludes that, during a period of time, in countrys development process, was developed also the norms of insolvency process and the procedure for their application, in result the aim of insolvency is not person punishment anymore. In Latvia insolvency law is new. It came into force in 1st november 2010. The latest amendments to the law came into force in the 6. January 2017. The insolvency law is regulate insolvency process and applies to both individuals and legal entities. The purpose of insolvency for physical persons is to satisfy creditors’ claims as well as to discharge the debtor from indebtedness. The aim of the insolvency process for legal entities is to protect the interests of creditors. For legal entities legislator anticipated also legal protection process, whose aim is renewal insolvency. According to the author's opinion, issues often arise in relation to filling in of certain positions or, in the event of the declaration of insolvency, being relieved of their duties. For example, a sworm notary, a sworm advocate and a sworn bailiff cannot perform their duties if the court has declared insolvency. Yet this limitation for judges are 5 years, but limitation does not apply to prosecutors. According to the author's opinion, 5 year due date, as it’s fixed for judges, would be detectable to all officers. Keywords: the insolvency process, history, Insolvency law, legal protection process, individual entitie, lagal entitie, officer.