Administratīvo pārkāpumu atzīšana par maznozīmīgu

Abstract

Institūcijas (amatpersonas) iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā ir viens no tādiem netipiskiem gadījumiem, kad institūcijai (amatpersonai) ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr likumdevējs nav minējis maznozīmīguma pārkāpuma legāldefinīciju, kā arī kritērijus, pēc kuriem administratīvo pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu. Darba mērķis ir noskaidrot kritērijus, pēc kuriem institūcija (amatpersona) vērtē administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu, kā arī identificēt juridiskās problēmas, kas saistītas ar iespēju atzīt administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, autors izpētīja un izanalizēja aptuveni 800 tiesu spriedumus, kur tika vērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu. Darba autors secinājis, ka, lai atzītu administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu tiek izmantoti dažādi kritēriji, tomēr katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē samērīgums un lietderīgums. Darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām ar astoņām apakšnodaļām, kopsavilkuma un izmantoto avotu saraksta.

Authority (official person) possibility to release a person from insignificant administrative offence is one of atypical scenarios, when authority (official person) has rights to deviate from the the legal consequences implementation established by law. However, the legislator does not mention the definition of insignificant administrative offence and the criteria by which to determine the administrative offence as insignificant do not exist. Purpose of this work is to ascertain the criteria, by which the authority (official person) is evaluating the insignificance of administrative offence, as well as identify juridical problems that are associated with the decision to consider an administrative offence as insignificant. To achieve the objective author has researched and analyzed around 800 сourt orders, where question about insignificant administrative offence was assessed. The author has concluded that for administrative offence to be marked as insignificant multiple criteria is being used, however, in each specific situation the assessment of reasonability has to be done. The work consists of introduction, four sections and eight subsections, conclusion and references.