Tiesību ierobežojumi tiesnesim, kā garantija taisnīgai tiesai

Abstract

Tiesnesim noteiktie tiesību ierobežojumi ir viena no būtiskākajām garantijām taisnīgai tiesai. Taisnīga tiesa pēc savas būtības nozīmē to, ka tiesvedības procesā tiesa precīzi ievēro tiesību normas, vienlīdzīgi izturas pret visām strīdā iesaistītajām pusēm, turklāt darbojas atklāti un efektīvi. Tiesnešiem ir pienākums ievērot tiem uzliktos tiesību ierobežojumus, lai neradītu šaubas par tiesneša spēju efektīvi un tiesiski izskatīt tam deleģētās lietas un panākt taisnīgu rezultātu. Ievērojot, ka izpratne par uzvedības principiem sabiedrībā mēdz būt atšķirīga, tiesnešiem noteiktie tiesību ierobežojumi taisnīgas tiesas garantēšanai ir neatņemama tiesu varas realizēšanas sastāvdaļa. Tiesnešiem noteiktie tiesību ierobežojumi ir nostiprināti gan saistošajos normatīvajos aktos, gan izriet no ētikas normām, kā arī no sabiedrības subjektīvās attieksmes. Lai izprastu tiesnešiem noteikto ierobežojumu pamatotību autors savā darbā detalizētāk aplūkos jēdzienu tiesiska valsts un taisnīga tiesa vēsturisko attīstību, analizēs normatīvos aktus, kuros tiesnešiem ir noteikti tiesību ierobežojumi taisnīgas tiesas garantēšanai, analizēs Ētikas komisijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārtiesas lēmumus, vērtējot viņu attieksmi pret tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem, saistībā ar tiem noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. Vienlaikus autors savā darbā mēģinās noskaidro vai tiesnešiem uzliktie tiesību ierobežojumi nodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu – garantē taisnīgu tiesu. Darba izstrādes laikā autors secina, ka piemērotie sodi par tiesnešu pieļautajiem ierobežojumu pārkāpumiem vairumā gadījumu ir maznozīmīgi, tādejādi nemotivē tiesnešus nepieļaut turpmākos pārkāpumus to tālākā darbībā, turklāt autors darbā arī secina, ka tiesnesim noteiktie ierobežojumi atsevišķos gadījumos nav nostiprināti tiesību normās, bet gan izriet no sabiedrības subjektīvās attieksmes, sabiedrībai vērtējot vai konkrētā darbība tiesneša rīcībā ir uzskatāma par tādu, kas varētu radīt šaubas par viņa spēju spriest taisnīgu tiesu. Ievērojot, ka mūsdienās strauji attīstās informācijas tehnoloģijas, nākas secināt, ka arī tiesnešiem uzlikto ierobežojumu skaits taisnīgas tiesas garantēšanai nevis samazinās, bet gan paplašinās, jo tiesnesis kā tiesu varai piederīga persona atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanībā.

Restrictions of the rights of the judge is one of the most important guarantees for a fair court. A fair court by its very nature means that the court is precisely following the rules of law in the proceedings, treats all parties to the dispute equally and acts in an open and effective manner. Judges are obliged to comply with the restrictions imposed on them in order not to create doubts about the ability of a judge to effectively and legally examine the issues delegated to him and achieve a fair result. Given that the understanding of the principles of behavior in society varies, the restrictions of the judges to guarantee a fair trial are an integral part of judicial power realization component. The restrictions of the rights established for judges are established both in the binding normative acts and as a result of ethical norms, as well as from the subjective attitude of the society. In order to understand the validity of the restrictions imposed on judges, the author in his work will look more closely at the historical development of a legal state and a fair court, analyze normative acts in which judges have certain limitations to guarantee a fair trial, analyze the decisions of the Ethics Commission, the Judicial Disciplinary Board, the Judicial Qualification Board and the Judicial Disciplinary Court, their attitude to the violations committed by judges, in violation of the restrictions imposed on them. At the same time, the author in his work will try to find out whether the legal restrictions imposed on the judges ensure the attainment of the stated goal - guarantees a fair trial. During the work, the author concludes that the applied penalties for violations of restrictions by judges are in most cases insignificant, thus, they do not motivate judges to prevent further violations in their further activities, and the author also concludes that restrictions imposed by a judge in some cases are not stipulated in legal norms but derive from the subjective attitude of the society, when evaluating the society or the concrete activity at the disposal of the judge, is considered to be such as to raise doubts about his ability to judge a fair trial. Given that information technologies are rapidly developing today, one has to conclude that the number of restrictions imposed on judges in order to guarantee a fair trial is not decreasing but expanding as the judge as a person belonging to the judiciary is at the forefront of the public's attention.