Dažādu astmas vērtēšanas parametru korelācija: plaušu funkcija (FEV), NO izelpas gaisā (FeNO) un eozinofīlu skaits asinīs.
Author
Mohammad Naeemi, Sadiq
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Bukovskis, Māris
Date
2018Metadata
Show full item recordAbstract
Mūsu pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt korelāciju starp dažādiem astmas vērtēšanas parametriem, piemēram, forsētās izelpas tilpumu pirmās sekundes laikā (FEV1), frakcionēto slāpekļa oksīdu slāpekļa oksīdu (FeNO) un eozinofilo leikocītu skaitu venozās asinīs pacientiem ar bronhiālo astmu, lietojot inhalējamo kortikosteroīdu ārstēšanā. Pētījuma tika iekļauti 180 pacienti vecumā no 18 līdz 75 gadiem, ar astmas diagnozi un atgriezenisku obstrukciju, kuri tika ārstēti ar 2.-4. ārstēšanas soli atbilstoši Globālās astmas iniciatīvas (GINA) vadlīnijām. Pētījuma populācijā bija 108 sievietes un 72 vīrieši. No kuriem 114 bija nesmēķētāji, 30 bijušie smēķētāji un 36 smēķētāji. 108 pacienti jeb 60% bija sensibilizēti pret vismaz vienu elpceļu alergēnu, bet 72 pacientiem alerģijas nebija. Visiem pacientiem tika veikts bronhodilatācijas tests, noteikta frakcionētā slēpkļa oksīda (FENO) koncentrācija izelpas gaisā un izmērīts eozinofīlo leikocītu skaits perifērās asinīs. Datu analīze tika veikta ar statistisko statistiku "Statistica 7.0". Datu sadalījums tikapārbaudīts, izmanotjot, Kolmogorova-Smirnova, Liliefora un Chi-square testu. Sadalījums atbilda normālajam, ja minēto testu P vērtība bija > 0,05. Korelācijas koeficientu aprēķināšania datiem, kas neatbilda normālajam sadalījuma, tika izmantots Spīrmana ranga korelācijas tests. Par statistiski nozīmīgu tika atzīta korelācijai kurai P vērtība bija <0,05. Mēs novērojām pozitīvu un ticamu korelāciju starp FeNO izelpas gaisā un absolūto un relatīvo eozinofilo laikocītu skaitu perifērās asinīs, relatīvo eozinofilo leikocōtu skaitu asinīs un FEV1/FVC% un absolūto eozinofilo leikocītu skaitu asinīs un FEV1/FVC%. Sadalot pacientus pēc eozinofilā un neeozinofilā astmas fenotipa pēc robežvērtības ≥ 350 šūnas/μL netika atrastas nozīmīgas sakarības, izņemot vāju korelāciju starp FEV1% pacientiem ar neeozinofilo astmu. Atsevišķi izdalot pacientu ar atopiju un bez tās, mēs novērojām negatīvu korelāciju starp FeNO un FEV1% alerģisko pacientu grupā un negaidīti pozitīvu korelāciju nealerģisko pacientu grupā. Analizējot minēto parametru izmaiņas mēs novērojām statistiski ticamu korelāciju starp eozinofilo leikocītu absolūto un relatīvo skaitu asinīs un FEV1% neatkarīgi no astmas fenotipa. Balstoties uz mūsu pētījuma rezultātiem jāsecina, ka plaušu funkcija, FeNO, eozinofilo leikocītu skaits asinīs atspoguļo atšķirīgus astmas parametrus. To starpā pastāv korelācija, bet lielākoties tā ir vāja. Minēto raksturlielumu izmaiņas dinamikā savā starpā korelē vairāk nekā momentānie rādītāji. Balstoties uz mūsu rezultātiem, korelāciju starp dažādiem parametriem lielā mērā ietekmē pētījumā iekļauto pacientu populācija un astmas fenotips. Tas vēl vairāk akcentē faktu, ka astma nav vienkārša slimība, bet gan slimība, kurai raksturīgi daudzveidīgi fenotipi. Lai klīniskajā praksē iegūtu pēc iespējas pilnīgu iespaidu, par pacienta astmas stāvokli būtu ieteicama vispusīga izmeklēšana. Title: Correlation between different asthma evaluation parameters: Forced expiratory volume in one second (FEV1), Fractional exhaled nitric oxide (FeNO) and Blood eosinophil count. Background: Asthma is a heterogeneous disease which consists of several phenotypes, with various parameters used for evaluation of disease control. Objectives: The main aim of our study was to assess the correlation between lung function and eosinophilic inflammatory parameters in patients with bronchial asthma on inhaled corticosteroid treatment. Methods and Materials: The study population consisted of 180 patients, aged 18 to 75 years, who were treated according to step two through four treatment of the Global Initiative for Asthma (GINA) guidelines. This study population consisted of 108 females and 72 males, out of which 114 were non-smokers, 30 ex-smokers, and 36 smokers. While 108 patients (60%) had sensitization to at least one respiratory allergen. Bronchodilation test, measurement of fractionated exhaled Nitric Monoxide (FeNO), and eosinophil count in peripheral blood was performed. Data analysis was performed by statistical soft Statistica 7.0. Distribution fitting was checked using Kolmogorov-Smirnov, Liliefors and Chi-square test. Distribution was defined as normal if P value >0.05. Correlation between parameters was calculated using Spearman Rank correlation test. Results: The momentaneous values show a positive but weak correlation between FeNO and blood eosinophils (p <0.0001). Results collected by categorization of phenotypes show a positive correlation between blood eosinophil% and FEV1% in non-eosinophilic group (p = 0,025), which is a new finding based on already published studies. Results in the atopic group show a negative correlation between FeNO and FEV1% (p = 0.00456) and positive correlation between FeNO and FEV1% in non-atopic group (p <0.0001), which is also a new finding. During six subsequent visits in 16 weeks, the results have shown a negative correlation between FEV1% and blood eosinophils in all patient groups despite phenotype (p<0.05). Conclusion: Based on our results correlation between different parameters is greatly affected by the phenotype of the patient group and number of visits for data collection. This further elaborates the idea that asthma is not a simple but a complex multifactorial disease with different phenotypes where just collection of momentaneous parameters is not enough for evaluation of disease and therapy. That is why further studies with repeated evaluation of lung function tests, eosinophil levels in blood and fractionated exhaled nitric oxide in a larger number of patients are needed to confirm results of our study.