Lipīdu profila raksturojums un to atbilstība vadlīniju mērķiem koronārās sirds slimības pacientiem, kas stacionēti Latvijas Kardioloģijas centrā

Abstract

Ievads: Kardiovaskulārās slimības (KVS) mirstības ziņā joprojām ieņem pirmo vietu pasaulē. Latvijā 2014. gadā tās veidoja 64% no visiem nāves cēloņiem sievietēm un 49% no visiem nāves cēloņiem vīriešiem (OECD, 2017). Jo īpaši, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) ir galvenais terapeitiskais mērķis, aizkavējot saslimšanu ar KVS. Nesen papildinātās dislipidēmijas ārstēšanas vadlīnijas nosaka ļoti augsta riska pacientiem ZBLH mērķa līmeni <1,8 mmol/L un sākotnējā ZBLH līmeņa pazemināšanu vismaz par 50%. Mērķis: Analizēt lipīdu mērķa līmeņu sasniegšanas biežumu – ZBLH <1,8 mmol/L un ne - ABLH <2,6 mmol/L, un analizēt lipīdus pazeminošo līdzekļu (LPL) lietošanu starp pacientiem ar ļoti augstu KVS risku, kam ir dokumentēta aterosklerotiska koronāra sirds slimība (KSS). Materiāli un metodes: Šis šķērsgriezuma pētījums noritēja laika posmā no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada februārim Latvijas Kardioloģijas centrā. Tika apkopoti lipīdu profila dati par stacionētiem pacientiem ar dokumentētu aterosklerotisku KSS. Informācija par lietotajiem statīniem un to devām tika iegūta no pacientu slimības vēsturēm un aptaujājot pacientus. Lipīdu profili tika iegūti no analīzēm, kuras veiktas pacientiem atrodoties stacionārā. Rezultāti: Kopumā tika analizēti 290 ļoti augsta riska pacienti, kuri atbilda kritērijiem, tostarp 177 vīrieši un 113 sievietes. Vidējais (SD) vecums bija 69,38 ± 11,03 gadi, vidējais ZBLH līmenis bija 2,78 ± 1,28 mmol/L, kopējā holesterīna līmenis bija 4,66 ± 1,54 mmol/L, ne-ABLH līmenis bija 3,43 ± 1,44 mmol/L un augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis bija 1,23 ± 0,39 mmol/L. Vidējais (SKD) triglicerīdu līmenis bija 1,28 [1,88 - 0,93]. Vīrieši bija jaunāki par sievietēm (p < 0,001), un no lipīdu parametriem vienīgā atšķirība bija zemāks ABLH (p < 0,001). Tikai 27,9% pacientu ZBLH līmenis bija zemāks par 1,8 mmol/L un 33,4% ne-ABLH līmenis bija zem 2,6 mmol/L. LPL lietoja 136 (46,9%) pacienti. Sievietes biežāk statīnus lietoja regulāri (p = 0,092), bet retāk lietoja statīnus augstās devās (18.0% pret 29.3%, p = 0,028). Starp visiem pacientiem, kuri lietoja statīnus, 48 (35,3%) pacienti lietoja statīnus augstās devās, 49 (36,0%) pacienti lietoja statīnus vidējās devās un 39 (28,7%) pacienti lietoja statīnus zemās devās. Visvairāk statīnus augstās devās lietoja pacienti, kuri bija vecuma grupā no 61-80 gadiem (p = 0,006). Pacienti, kuri lietoja statīnus augstās devās, 60,4% gadījumu uzrādīja ZBLH līmeni <1,8 mmol/L (p = 0,031) un 60.4% ne-ABLH līmeni <2,6 mmol/L (p = 0,186). Tikai 37 (12,7%) pacienti bija sasnieguši optimālu ZBLH, ABLH, ne - ABLH un TG vērtību. Secinājumi: Pētījums parāda, ka daudzi pacienti nav sasnieguši ZBLH un ne - ABLH mērķa līmeņus. Pētījumā sasniegtie rezultāti ir salīdzināmi ar iepriekš veiktajiem dislipidēmijas pētījumiem un attaino nepieciešamību uzlabot LPL terapiju pacientiem ar zināmu KSS.

Background: Cardiovascular diseases (CVD) are still the number one cause of death in the world. In Latvia, in 2014 it accounted for 64% of all deaths in women and 49% in men (OECD, 2017). In particular, low density lipoprotein cholesterol (LDL-C) is the primary therapeutic target of CVD prevention. Recent updated guidelines for management of dyslipidaemia define the LDL-C goal <1.8 mmol/L and reduction of at least 50% from baseline LDL-C value for very-high risk patients. Aim: The aims of the study was to analyse LDL-C <1.8 mmol/L and non-HDL-C <2.6 mmol/L target value attainment and the use of lipid-lowering therapy (LLT) in very high-risk cardiovascular patients with documented atherosclerotic coronary heart disease (CHD). Materials and Methods: In this cross-sectional study, lipid profile data from patients with documented CHD admitted at the Latvian Centre of Cardiology were obtained in the period between October 2017 and February 2018. Information about the use of statins with dosages was collected from patients’ case files and patients’ interviews. Blood lipid values of all included patients were evaluated. Results: In total 290 very high-risk patients meeting criteria were analysed, including 177 men and 113 women. Mean (SD) age was 69.38 ± 11.03 years, mean LDL-C 2.78 ± 1.28 mmol/L, total cholesterol 4.66 ± 1.54 mmol/L, non-HDL-C 3.43 ± 1.44 mmol/L and high-density lipoprotein cholesterol (HDL-C) 1.23 ± 0.39 mmol/L was observed. Median (IQR) triglyceride (TG) was 1.28 [1.88 - 0.93]. Men were younger than women (p < 0.001), and among lipid parameters, the only difference was lower HDL-C (p < 0.001). Only 27.9% had LDL-C <1.8 mmol/L and 33.4% had non-HDL-C <2.6 mmol/L. LLT was used by 136 (46.9%) patients. Women were less likely receiving high-intensity statin therapy (18.0% vs. 29.3%, p = 0.028). Among all statin-users, 48 (35.3%) used high-intensity, 49 (36.0%) used moderate-intensity and 39 (28.7%) used low-intensity therapy. The biggest group of high-intensity therapy users were between 61-80 years old (p = 0.006). Under high-intensity statin therapy, 60.4% showed LDL-C <1.8 mmol/L (p = 0.031) and 60.4% non-HDL-C <2.6 mmol/L (p = 0.186). Only 37 (12.7%) patients attained optimal LDL-C, HDL-C, non-HDL-C and TG values. Conclusions: The study shows that many patients did not meet LDL-C and non-HDL-C goals. The achievement was comparable with previous dyslipidaemia studies and shows great need for improvement in lipid-lowering therapy among patients with established CHD.