Sakarība starp atkārtotu ķeizargriezienu un histerektomiju Rīgas dzemdību namā

Abstract

Mērķi. Sniegt labākos šobrīd pieejamos pierādījumus par mātes saslimstību, kas rezultējas ar histerektomiju un ir saistīta ar ĶG veikšanu sievietēm, kurām jau bijis ĶG. Salīdzināt riska faktorus grupās "histerektomija" un "ne histerektomija”. Noteikt bērna stāvokli, izmantojot Apgares skalu, pēc ĶG un pēc vaginālām dzemdībām. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi analizēti dati par 1620 pacientēm, kas 2015 līdz 2017. gada novembrim. Visām sievietēm ir iepriekš bijis veikts ĶG, tātad: uz dzemdes bija rēta. No šīm pacientēm 1513 arī apskatītajās (sekojošās) dzemdībās tika veikts ĶG, bet 107 dzemdēja vagināli. Katrai pacientei tika reģistrēts vecums, grūtniecības nedēļa, iepriekšējo dzemdību skaits un veids, mātes BMI pirms grūtniecības, bērna svars (paredzētais un reālais), dzimums un Apgares skalas novērtējums. Histerektomiju biežums tika salīdzināts ar starptautiskajiem un nacionālajiem datiem. Rezultāti. Pētījumā iekļautas 1620 pacientes, kurām iepriekš veikts ĶG, no tām 93.4% veikts atkārtots ĶG, bet 6.6% pēc iepriekš piedzīvota ĶG dzemdēja vagināli. Abās grupās kopā sieviešu vidējais vecums bija 33±5, bet vidējais bērnu skaits: 2.3±0.6. ĶG grupā 0.33% (n=5) sieviešu tika veikta histerektomija. Salīdzinot ar starptautiskiem datiem, šis rezultāts nav statistiski nozīmīgi atšķirīgs no citu valstu rezultātiem, lai gan histerektomiju skaits ir mazāks citās Eiropas valstīs. Salīdzinot ar citu pētījumu, kas veikts Latvijā pētījumu rezultātu atšķirība ir statistiski nozīmīga (p <0.001). 60% daļa histerektomiju tika indicēta dzemdes plīsuma dēļ. Histerektomiju incidence ir saistīta ar mātes vecumu. Vidējais vecums grupā, kurā tika veiktas histerektomijas, bija 38±3.67, bet grupā, kurā histerektomijas netika veiktas: 33±4.54. Vecumu atšķirība abās grupās ir statistiski nozīmīga (p =0.038). Vēl viena statistiski nozīmīga atšķirība tika konstatēta grūtniecības nedēļā, kad notika dzemdības starp sievietēm histerektomijas grupā un ne histerektomijas grupā (p <0,001). Vidējā vērtība histerektomijas grupā bija 35,2±4,44, bet ne histerektomijas grupas vidējā vērtība - 38,5±1,65. ĶG un VDz grupās atšķīrās novērtējums pēc Apgares skalas: 8.830.57 ĶG grupā un 8.940.41 VDz grupā, arī šī atšķirība ir statistiski nozīmīga (p =0.039). Secinājumi. Lai gan netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības starp histerektomiju skaitu šajā pētījumā salīdzinot ar starptautiskajiem datiem, jāatzīst, ka histerektomiju skaits ir mazāks citās Eiropas valstīs. Tomēr šis pētījums uzrādīja ievērojami labākus rezultātus, salīdzinot histerektomiju skaitu ar nacionāla mēroga pētījumu. Salīdzinot ar grupu, kurai netika veikta himterektomija, histerektomijas grupā mātes vecums bija ievērojami lielāks un grūtniecības nedēļa bija ievērojami zemāka.. Primāro ĶG skaits pasaulē aizvien pieaug. Arī labākajiem novērtējumiem pēc Apgares skalas būtu jāmotivē sievietes izvēlēties dzemdēt vagināli, nevis veikt ĶG.

Objectives. To detect the incidence of hysterectomies associated with CSs in women with a history of previous CS, and to provide the best evidence available nowadays on that topic. To compare the risk factors in the groups “hysterectomy” and “no hysterectomy”. To compare the fetal outcome via APGAR II scores in the groups “CS” and “vaginal delivery” (VD) in women with a prior CS. Materials and Methods. 1620 patients were studied retrospectively from January 2015 until November 2017. All of the women had a history of previous CS. Number of hysterectomies, maternal age, gestational week, birth weight, maternal BMI before gestation, number of previous births, APGAR II score were collected from each patient. The incidence of hysterectomies was compared to international and national data. Results. 1620 patients with a history of previous CS were included in the study. 93.4% of those women gave birth by a CS and 6.6% performed a VD after prior cesarean. Further, the CS group was divided into hysterectomy and no hysterectomy group, and it was shown that 0.33% (n=5) of those women had to undergo a hysterectomy. Compared with international data, there is no statistically significant difference (p-values >0,05). There is a significant difference between our study and another study from a regional Hospital in Daugavpils, where 2,89% hysterectomies were associated with CSs (p-value <0.0001) in women with prior CSs. There was a statistically significant difference in the mean maternal age in the groups hysterectomy (38±3.67) and no hysterectomy (33±4.54) (p=0.038). Another significant difference was found in the gestational week in the groups hysterectomy (35.24.44) and no hysterectomy (38.51.65) (p<0.001). Birth weight, maternal BMI and number of previous births did not show a significant association with the groups hysterectomy and no hysterectomy. Assessing fetal outcome in the groups CS and VD via APGAR II score, a statistically significant difference was found (p=0.039). The mean APGAR II score in the CS group was 8.830.57, while it was 8.940.41 in the VD group. Conclusion. Even though there was no statistically significant difference between the incidence of hysterectomies in our study and international data, we must say, that the numbers of hysterectomies were lower in some other European countries. Nevertheless, our study showed significantly better results when comparing the data to a study conducted in a regional hospital in Daugavpils. Further, there was a significant difference in the maternal age and the gestational week among the groups hysterectomy and no hysterectomy. Maternal age was significantly higher, and the gestational week at labor was significantly lower in the hysterectomy group. No statistically significant differences were found in birth weight, BMI, and previous number of births among those groups. The significantly better APGAR II scores in the VDs should motivate women to try their deliveries vaginally rather than via CS.