| dc.description.abstract | Pamatojums: Hemodialīzes (HD) pacientiem ir paaugstināts ar asinīm pārnesamām infekciju risks, piemēram, vīrushepatīta B infekcija (HBV). Pacientiem ar terminālu nieru mazspēju bieži ir imūnsistēmas nomākums, kas rezultējās ar nepietiekamu imūnās atbildes reakciju pret HBV vakcināciju. Adekvāta imunoloģiska atbilde it tad, ja anti-HBs-antivielu titrs >10 mSV/ml. Lai gan atbildes reakcija vispārējā populācijā ir aptuveni 95%, HD pacientiem tā ir robežās no 50-80%. Mērķis: noteikt HBV infekcijas izplatību, identificēt imūno atbildes reakciju HD pacientiem uz HBV vakcināciju un izvērtēt tās ietekmējošus klīniskus un laboratoriskus faktorus. Materiāli un metodes: Tika analizēta HBV izplatība HD pacientiem, kuri veic dialīzi PSKUS. Anti-HBs titri tika pētīti retrospektīvi pēc primārās vakcinācijas pret HBV pacientiem, kas uzsāka HD laikā no 2010 līdz 2017 gadam. Visi pacienti, kuriem pirms HD un vakcinācijas uzsākšanas bija negatīvi seroloģiskie HBV infekcijas rādītāji, tika iekļauti pētījumā. Anti-HBs titri tika novērtēti vienu līdz sešus mēnešus pēc pilnīgas vakcinācijas sērijas. Tie pacienti, kuri nesaņēma visas 4 vakcīnas devas, tika izslēgti no pētījuma. Pacienti tika sadalīti divās grupās pēc anti-HBs titra pēc vakcinācijas. Pētījumā analizēti šādi faktori, kas var ietekmēt reakciju pret HBV vakcīnu: vidējais GFĀ, kreatinīns, hemoglobīna līmenis, PTH, CRP, feritīns, vīrushepatīta C infekcija, saņemti imūnsupresīvi medikamenti (1, 2, 3 medikamenti) un hemodialīzes ilgums (stundas nedēļā). Rezultāti: Hroniska HBV infekcija bija 1,6% pacientu. 10 (16.7%) pacientiem bija imunitāte pēc pārslimotas HBV infekcijas (anti-HBs un anti-HBc antivielas positive). 41 pacienti no pašreizējiem HD pacientiem uzsāka HD norādītajā laika posmā un bija iekļauti pētījuma grupā. No tiem 23 (56,2%) pacientiem bija atbildes reakcija uz vakcināciju, savukārt 18 (43,9%) pacientiem nebija serokonversijas. 15 pacientiem (36,6%) bija ļoti augsts antivielu titrs (> 100 mSV/ml). Vidējais hemoglobīna, kreatinīna, CRP, PTH, feritīna līmenis, imūnsupresantu devas un hemodialīzes ilgums neuzrādīja nozīmīgu saistību ar imūno atbildes reakciju. Vienīgais mainīgais, kas bija statistiski ticams serokonversijas sasniegšanā, bija vecums (p = 0,003). Tika konstatēts, ka respondenti bez atbildes reakciju pret vakcināciju (70,28 ± 12,92 gadi) ir vecāki par 14,67 gadiem nekā respondenti ar atbildes reakciju (55,61±15,715). Loģiskā regresija parādīja, ka imūnā atbildes reakcija samazinās par 7% ar katru dzīves gadu. Secinājumi: Hroniska HBV infekcijas izplatība HD pacientu vidū ir salīdzināma ar vispārējo populāciju. Serokonversijas indekss pēc vakcinācijas HD pacientiem ir zemāka. GFĀ, kreatinīna, hemoglobīna, PTH, CRP un feritīna rādītāji, kā arī imūnsupresīvu zāļu uzņemšana un HD ilgums nav saistīti ar imūnās atbildes reakciju pret HBV vakcīnu. Tika novērots, ka vecums kā nemainīgs riska faktors ir negatīvi saistīts ar imūnās atbildes reakcijas veidu. | |
| dc.description.abstract | Background: Hemodialysis (HD) patients are at increased risk of blood borne infections, such as hepatitis B virus (HBV) infection. Patients with ESRD are immunocompromised and show often insufficient immune response to HBV vaccine. Successful immunological response to is defined as serum anti-HBs- antibody titer >10 lU/L (responders), whereas patients without successful seroconversion show a serum titer <10 lU/L (non-responders). While the response-rate in the general population is 95%, it is 50-80% in HD patients. Objectives: to determine the prevalence of HBV infection, to identify the type of immune response to HBV vaccination in HD patients and clinical and laboratory risk factors influencing the responsiveness to HBV vaccine in HD patients. Materials and Methods: The prevalence of HBV was determined among all HD patients who are currently treated at PSKUS. The anti-HBs titers were studied retrospectively after primary vaccination against HBV in 41 patients who started HD between 2010 and 2017. All subjects who had negative serological markers of HBV infection prior to initiation of HD and vaccination were included in the study. Anti-HBs titers were evaluated one to six months after a complete vaccination series. All patients who did not receive all 4 boosters were excluded from the study. We further divided all patients into two groups (responders/non-responders). The study observed the following factors that may influence the responsiveness to HBV vaccine: mean GFR, creatinine, hemoglobin, PTH, C-reactive protein (CRP), ferritin, hepatitis C virus (HCV) co-infection, received immunosuppressive medication (0, 1, 2 or 3 drugs) and duration of HD (hours/week). Results: The prevalence of chronic HBV infection among HD patients is 1.6%. 10 (16.7%) were immune due to natural HBV infection (anti-HBs and anti-HBc positive). Out of 41 patients who were included in study analysis, 23 (56.2%) responded to HBV vaccination, while 18 (43.9%) were non-responders. 15 patients (36.6%) had very high antibody response (> 100 IU/L). Mean levels of GFR, creatinine, hemoglobin, CRP, PTH, ferritin, intake of immunosuppressants and duration of HD did not show significant association with seroconversion. The only significant variable in achieving seroconversion was age (p = 0.003). Non-responders (70.28 12.92 years) were found to be older by 14.67 years than responders (55.61 15.715). Logistic regression showed that the chance of immune response drops by 7% with every year of age. Conclusion: The prevalence of chronic HBV infection among HD patients is comparable to that of the general population. The seroconversion rate after HBV vaccination in HD patients is lower than in general population. GFR, creatinine, hemoglobin, PTH, CRP and ferritin levels, intake of immunosuppressive medication and duration of HD are not associated with the type of immune response to HBV vaccine. Age was found to be negatively associated with the type of immune response. | |
