Koronāro artēriju bifurkāciju perkutānās ārtēšanas stratēģija un rezultāti

Abstract

Ievads. Koronāro bifurkāciju perkutānā ārstēšana vēl joprojām ir izaicinājums invazīvajiem kardiologiem un ir saistīta ar augstākiem nelabvēlīgu intrahospitālu un ilgtermiņa iznākumu rādītājiem salīdzinājumā ar ne-bifurkāciju bojājumiem. Tehniskās grūtības, kas saistītas ar bifurkāciju bojājumu perkutāno ārstēšanau, ir vienmēr bijis intensīvs pētījumu objekts. Darba mērķis. Novērtēt koronāro bifurkāciju perkutānās ārstēšanas intrahospitālos un ilgtermiņa iznākumus Latvijas Kardioloģijas centra Koronāro bifurkāciju ārstēšanas reģistra pacientiem un noskaidrot šo iznākumu saistību ar bifurkāciju bojājuma ārstēšanas tehniskajiem aspektiem. Materiāli un metodes. No 2017.gada janvāra līdz 2018.gada aprīlim 100 pacienti no Latvijas Kardioloģijas centra Koronāro Bifurkāciju ārstēšanas reģistra tika iekļauti šajā retrospektīvajā pētījumā. Reģistra iekļaušanas kritēriji bija sekojoši: 1) stabila stenokardija, nestabila stenokardiju vai STEMI (ne-ST-elevāciju miokarda infarkts); 2) galvenā asinsvada (MV) diametrs≥3,0 mm; 3) sānu zara (SB) diametrs ≥2,5 mm un 3) nozīmīga (≥50%) stenoze gan MV, gan SB. Pacientu vispārējais raksturojums, procedurālie dati, angiogrāfiskie parametri, intrahospitālie iznākumi un 6 mēnešu apsekojuma rezultāti tika salīdzināti starp iespējamo sānu zara stentēšanas stratēģiju (A grupa) un 2 stentu startēģiju (B grupa). Rezultāti. Pacientu vispārējais raksturojums bija būtiski neatšķīrās abās grupās. Hospitalizācijas periodā netika novērots neviens nāves gadījumus, stenta tromboze, insults un tranzitora išēmiska lēkme (TIL). A grupā tika konstatēt trīs ne-Q miokarda infarkta gadījumi un viens 2.tipa asiņošanas gadījums pēc Bleeding Academic Research Consortium (BARC) klasifikācijas. 46 pacientiem 12-18 stundas pēc procedūras tika veikti kreatinīnkināzes MB (CK-MB) frakcijas mērījumi. Tomēr statistiski nozīmīgas atšķirības CK-MB mērījumos starp abām grupām netika novērotas. 6 mēnešu apsekojuma periodā tika konstatēs viens nāves gadījums B grupā, divas mērķa bojājuma revaskularizācijas A grupā un viena mērķa asinsvada revaskularizācija B grupā. Statistiski nozīmīgas atšķirības angiogrāfiskajos parametros starp abām grupām netika novērotas. Secinājumi. Mūsu pētījumā koronāro bifurkāciju ārstēšana ar perkutāno koronāro intervenci saistīta ar zemiem intrahospitālo un ilgtermiņu nelabvēlīgu iznākumu rādītājiem. Statistiski nozīmīgas atšķirības angiogrāfiskajos parametros starp abām grupām netika novērotas.

Introduction. The percutaneous treatment of coronary bifurcation lesions is still a challenge to interventional cardiologists and is associated with higher rates of unfavorable intrahospital and long-term outcomes compared with non-bifurcation lesions. The technical difficulties associated with the percutaneous treatment of bifurcation lesions have always been the object of intense research activity. Aim of the study. To evaluate the intrahospital and long-term outcomes of patients from the Latvian Center of Cardiology Coronary Bifurcation Treatment registry and determine the relevance between the outcomes and technical aspects of bifurcation lesion stenting. Materials and Methods. Between January 2017 and April 2018, a total of 100 patients were enrolled in this retrospective analysis of Latvian Center of Cardiology Coronary Bifurcation Treatment registry. Registry inclusion criteria were as follows: 1) stable angina, unstable angina or NSTEMI (Non-ST-elevation myocardial infarction); 2) main vessel (MV) diameter ≥3,0 mm; 3) side branch (SB) diameter ≥2,5 mm and 3) significant (≥50%) stenosis in both – MV and SB. The baseline characteristics, procedural data, angiographic parameters, intrahospital outcomes and 6-month follow-up results were compared between the provisional side branch stenting strategy (group A) and the 2-stent strategy (group B). Results. Baseline characteristics were similar in both groups. During hospitalization there were not observed cases of death, stent thrombosis, in-hospital stroke and transistor ischemic attack (TIL). Three cases of Non-Q myocardial infarction and one case of bleeding according to Bleeding Academic Research Consortium (BARC) type 2 were detected in group A. For 46 patients, creatine kinase MB (CK-MB) measurements were performed 12-18 hours after the procedure. However, there were no statistically significant differences in CK-MB measurements between groups. At 6-month follow-up, there were one case of death in group B, two target lesion revascularisations in group A and one target vessel revascularisation in group B. There were no statistically significant differences in angiographic parametrs between groups. Conclusions. In our study coronary bifurcation treatment with percutaneous coronary intervention was associated with low rates of adverse intrahospital and long-term outcomes. There was no statistically significant difference between the two groups regarding the angiographic parameters.