Anastomozes šuvju nepietiekamības riska un preventīvie faktori pēc taisnās zarnas vēža rezekcijām

Abstract

Ievads. Pasaulē joprojām pastāv domstarpības par pacienta un audzēja īpašību ietekmi uz anastomozes dzīšanas procesu pēc totālas mezorektālās ekscīzijas (TME) taisnās zarnas vēža gadījumā. Darba mērķis. Retrospektīvā pētījuma mērķis bija noteikt anastomozes plīsuma riska faktorus un ziņot par plīsuma klīniskām sekām lielā pacientu grupā, kam taisnās zarnas rezekciju veica pieredzējušu ķirurgu brigāde pielietojot iestādes standartizētu tehniku. Materiāls un metodes. Laikā posmā no 2010. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim kopumā 249 pacienti tika pakļauti radikāli ārstnieciskai selektīvai TME ar sekojošu anastomozes formēšanu. Pacientu un audzēja īpašības, operācijas dati, anastomozes veids un pēcoperācijas rezultāti tika reģistrēti. Anastomozes noplūdes riska faktoru noteikšanai tika izmantota vienfaktoru (univariate model) un daudzfaktoru (multivariate model) analīze. Rezultāti. Mūsu pētījumā iekļautajiem pacientiem anastomozes noplūde bija 7,2% (18 no 249 pacientiem), un mirstība sepses dēļ bija 11,1% (2 no 18 pacientiem). Vienfaktoru analīzē alkohola patēriņš, neoadjuvanta terapija, audzēja lielums un profilaktiskas stomas trūkums bija saistīti ar paaugstinātiem anastomozes plīsuma rādītājiem, savukārt vecumam un audzēja lokalizācijai virs anālās atveres bija vājš klīniskais nozīmīgums. Daudzfaktoru analīzē, audzēju diferenciācijas pakāpe, protektīvas stomas un endoanālās trubiņas trūkums bija saistīti ar anastomozes plīsumu. Secinājumi. Pacienti ar liela izmēra un zemu lokalizētiem taisnās zarnas audzējiem ir paaugstināta riska grupā uz anastomozes plīsumu. Profilaktiska stoma un endoanāla trubiņa ievērojami samazina klīnisko plīsumu un sekojošo reoperāciju biežumu.

Background. Disputes still exist about the impact of patient and tumour characteristics on anastomotic leakage (AL) after total mesorectal excision (TME) for rectal cancer. Purpose. The objective of the retrospective study was to define risk factors for AL and to report clinical consequences of leakage in a large cohort of patients who underwent rectal resection by experienced surgeon(s) using standardized technique at a single institution. Material and Methods. Between January 2010 and December 2014, total 249 patients underwent radically curative elective TME with following anastomosis. Patient and neoplasia characteristics, details of surgery, fashion of the anastomosis, and postoperative results were recorded. Univariate and multivariate analysis were applied to identify risk factors for anastomotic leak. Results. In our operated patients, the anastomotic leak rate was 7.2% (18 of 249 patients), and mortality because of the sepsis was 11.1% (2 of 18 patients). In univariate analysis, alcohol consumption, neoadjuvant therapy, tumor size and absence of a preventive stoma were associated with increased anastomotic leak rates, whereas age and tumor localization above the anal verge showed borderline clinical significance. In multivariate analysis, tumor grading and absence of a protective stoma and endoanal tube were associated with anastomotic leaks. Conclusions. Patients with bulky and low located rectal cancers are at high risk for AL. A preventive stoma and endoanal tube significantly decrease the rate of clinical leaks and subsequent reoperation after TME.