Ģimenes ārsta prakses iespējas mazināt slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļu noslodzi. Latvijas veselības norēķinu sistēmas datu analīze un gadījuma izpēte

Abstract

Problēmas būtība. Latvijā, kā arī vairākās valstīs, ir augsts procenta skaits pacientu, kas bez ģimenes ārsta palīdzības paši vēršas pie neatliekamas medicīnas speciālistiem. Rodas jautājums, kā ģimenes ārsts var palīdzēt samazināt neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta noslodzi? No otras puses, vislielākais ambulatoro apmeklējumu īpatsvars ir pie primārās veselības aprūpes - ģimenes ārsta (tajā skaitā pie pediatra), kas sastāda 61,98 %.Veiktie pētījumi liecina, ka neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta pārslodze un ilgās gaidīšanas rindas pie ģimenes ārsta paaugstina izmaksas veselības aprūpēs sistēmā. Tā ir svarīga problēma, jo visā pasaulē veselības aprūpes izdevumi ir daļa no iekšzemes kopprodukta, kas pēdējo gadu laikā arvien pieaug. Pētījuma mērķis. Galvenais pētījuma mērķis ir izpētīt neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta noslodzes problēmu; kā ģimenes ārsts var palīdzēt samazināt pacienta nepieciešamību izsaukt neatliekamo medicīnas palīdzību, kā arī izveidot primārās veselības aprūpes problēmu risināšanas stratēģijas, lai samazinātu neatliekamās medicīnas palīdzības noslodzi. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze: ―Lielāks reģistrēto pacientu skaits ir veicinošs faktors tam, ka pacienti bieţāk nonāk NMP un/vai NMPD‖. Materiāli un metodes. Pētījuma materiāls ir anonimizēti dati no Latvijas veselības norēķinu sistēmas datu bāzes par iedzīvotājiem, kas reģistrēti pie ģimenes ārstiem par pilniem trīs gadiem (2014, 2015, 2016). Pētījumā tika ietverti visi minētajā laika periodā 1298 ģimenes ārsti. Pētījuma matemātiskais aparāts tika izvēlēts, pamatojoties uz pētījuma mērķi. Pētījumā tika analizēta informācija par reģistrētiem pacientiem no ģimenes ārsta praksēm, kas nonākuši neatliekamā medicīnas palīdzības dienestā ar ģimenes ārsta nosūtījumu un tiem, kas bez nosūtījuma izsaukuši neatliekamo palīdzību un netika stacionēti. Papildu tiek veikta intervija (kvalitatīvs pētījums) ar četriem ģimenes ārstiem. Rezultāti. Pētījuma rezultāti parādīja, ka lielāks reģistrēto pacientu skaits ir veicinošs faktors tam, ka pacienti bieţāk nonāk NMP. Īpaši augsts epizoţu rādītājs ir pacientiem vecuma grupā no 0 -15 gadiem. Rezultāti parādīja, ka pacienti vecumā no 65 un vairāk nevēršas pie ĢĀ, bet izmanto ātrās palīdzības dienesta pakalpojumus. Secinājumi. Nepieciešams pievērst uzmanību iedzīvotājiem 65-80 gadiem vecumā. Attīstīt gerontoloģiju. Izveidot ideālo ģimenes ārstu praksi ne vairāk par 1500 reģistrētiem pacientiem.

The Options of General Practitioner to Reduce the Overload of Hospitals‘ Emergency Departaments. Latvia‘s Health Billing System‘s Data Analysis and Case Study. Author: Ļubova Timofejeva Adviser: asoc.prof. Juris Bārzdiľš The essence of a problem. In Latvia, just like in many other countries, there is a great percentage of patients that without a general practitioner‘s help independently turn to emergency medical service. A question appears: how can a general practitioner help to lower the workload of paramedical service? On the other hand, the greatest proportion of outpatient visits is within the primary healthcare service – that of a general practitioner‘s (with pediatri-cian including), which comprises 61,98%. The conducted research shows that the overload of emergency medical service and long lines at general practitioner‘s increase the costs within the healthcare system. That is a significant problem because in the whole world the healthcare expenses are a part of gross domestic product which in the last years has been con-stantly growing. The aim of the research.The main aim of the research is to study the problem of the overload of emergency medical service; to have a look at how a general practitioner can help to lower patient‘s necessity to call emergency medical service and also develop emergency medical service problem-solving strategies in order to lower the workload of the emergency service. In the research the following hypothesis was defined: ‗A greater number of patients is a supporting factor for patients coming to acute medical units and/or emergency medical service more often.‘ Materials and methods. The research materials and methods are anonymized data from Latvia‘s Health Billing System database about citizens that were registered with general practitioners for three years (2014, 2015, 2016). All 1298 general practitioners of the above mentioned time period were included in the research. The mathematical apparatus of the research was chosen with regard to the aim of the research. In the research the information about patients registered with general practitioners who had come to acute medical service with general practitioner‘s referral and those who without a referral called emergency 6 medical service and were not hospitalized was analyzed. In addition, interviews with four general practitioners (a qualitative research) were conducted. The results. The results of the research have shown that a greater number of patients more often come to acute medical units. Especially high indicator of episodes is with patients in the age group of 0-15 years. The results have shown that patients at the age of 65 and more years do not turn to the GP, but rather use emergency medical services. Conclusions. It is necessary to pay attention to the citizens of 65-80 years of age. Develop gerontology. Create an ideal family practice with not more than 1500 registered patients.