Pulsoksimetrija kā akūta respiratorā distresa sindroma diagnostiskais rādītājs kritiski slimajiem pacientiem

Abstract

Ievads: ARDS ir akūts abpusējs difūzs plaušu bojājums, kas raksturojas ar pneimatizētu plaušu audu samazināšanos, plaušu asinsvadu caurlaidības un fizioloģiski mirusī telpas palielināšanos. Joprojām ARDS ir nozīmīgs mirstības cēlonis intensīvās terapijas pacientiem, to novēro vidēji 10 – 15% pacientiem, kas atrodas intensīvās terapijas nodaļās. Pulsoksimetrija pieejama visur, tā veicama ātrāk nekā asins gāzu analīze un var būt noderīga ARDS diagnostikā. Pētījums ir retrospektīvs un veikts RAKUS „Gaiļezers” arhīvā. Darbā ir analizēti dati no 50 pacientu stacionārā medicīniskām kārtēm, kam bija diagnoze „Pieaugušo akūts respiratorā distresa sindroms” un kuri bija stacionēti RAKUS „Gaiļezers” intensīvās terapijas nodaļās no 2013. līdz 2017. gadam.

ARDS is acute respiratory distress syndrome, which is characterized by lung tissue loss, and increase of pulmonary permeability and physiologically dead space. ARDS is still a significant cause of death in intensive care patients, it’s observed on average in 10-15% of patients in intensive care units. Pulse oximetry is available everywhere, it can be performed faster than blood gas analysis, and it might be useful in ARDS diagnostics.The study is retrospective and is performed in the RAKUS “Gaiļezers” archive. The work analyzes data from 50 patients’ medical records who had been diagnosed with adult acute respiratory distress syndrome and who had been hospitalized in the RAKUS “Gaiļezers” intensive care units from 2013 to 2017.