Kuņģa pirmsvēža stāvokļu pacientu dinamiska novērošana

Abstract

Ievads. Intestinālā tipa kuņģa adenokarcinomas attīstība notiek sekojoši kuņģa pirmsvēža stāvokļu attīstības kaskādei. Izsekojot pacientus ar kuņģa pirmsvēža stāvokļiem, ir iespējams savlaicīgi konstatēt agrīnas neoplastiskas izmaiņas. Darba mērķis. Analizēt kuņģa pirmsvēža stāvokļu izplatību pētījumā iekļauto pacientu grupā un izvērtēt kuņģa pirmsvēža stāvokļu dinamiskas izmaiņas GASTRO centra pacientiem. Materiāli un metodes. Retrospektīvi tika analizēti 909 pirmreizēji izmeklēto pacientu dati un 95 atkārtoti izmeklēto pacientu dati, kuriem veiktas augšējās endoskopijas ar biopsijas paraugu ņemšanu atbilstoši vadlīniju prasībām laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam. Pacienti tika iedalīti četrās dažāda riska grupās, analizētas kuņģa gļotādas pirmsvēža stāvokļu dinamiskas izmaiņas šajās riska grupās. Rezultāti. No izmeklēto pacientu kopskaita 66,9% bija sievietes (biežākais vecums- 60-80 gadi) un 33,1%- vīrieši (biežākais vecums- 50-80 gadi). 82% gļotādas biopsiju tika veiktas atbilstoši standartprasībām. 82,2% pacientiem tika konstatēta kuņģa gļotādas atrofija (jebkuras pakāpes), 81,4%- intestinālā metaplāzija (IM) (jebkuras pakāpes), 50,7%- displāzija (viegla, smaga). Sieviešu populācijā 36% tika konstatēta mērena atrofijas pakāpe un 39% mērena IM pakāpe, bet vīriešu populācijā- 38% zema atrofijas pakāpe un 34% mērena, 33% augsta IM pakāpe. 66% GASTRO centra pacientu konstatēta OLGA I-II un 56%- OLGIM I-II stadijas. Visās vecuma grupās līdz 80 gadiem vīriešiem konstatēta lielāka displāzijas incidence, biežākā displāzijas lokalizācija visās pacientu grupās- kuņģa antrālā daļa (64%), visbiežāk skarts kuņģa mazais loks (80%). Sievietēm visbiežāk displāzija konstatēta 50- 60 gadu vecumā, vīriešiem- 40- 70 gadu vecumā. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā minimālais laika intervāls starp pirmreizējo un atkārtoto izmeklējumu- 3,5 gadi, maksimālais- 5 gadi, mediāna- 4,1 gads. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā 79% displāzija netika konstatēta ne pirmreizējā, ne atkārtotā izmeklējumā, 14% tās pakāpe mainījās no vieglas uz neesošu, taču nevienā gadījumā nemainījās uz augstāku; 61% atrofijas pakāpe mainījās uz zemāku, 23%- nemainījās, 16%- mainījās uz augstāku; 57% IM pakāpe mainījās uz zemāku, 30%- nemainījās; 13% mainījās uz augstāku. Secinājumi. Statistiski nozīmīga atšķirība atkarībā no dzimuma ir kuņģa gļotādas atrofijas un IM smaguma pakāpei, savukārt displāzijai- nav, kā arī atkarībā no vecuma- kuņģa gļotādas atrofijai un displāzijai, savukārt IM- nav. Atkārtoti izmeklēto pacientu grupā 68% gadījumu kuņģa gļotādas pirmsvēža stāvokļi dinamikā mainījās uz zemāku pakāpi: 17%- par vienu pakāpi, 27%- par divām, 16%- par trīs, 8%- par četrām. Atrofijas un IM gadījumā būtiskas dinamikas izmaiņas atkarībā no lokalizācijas netika konstatētas. 40% pacientu pēc kontroles izmeklējumiem turpina kuņģa pirmsvēža stāvokļu dinamisku novērošanu.

Introduction. The development of intestinal type gastric adenocarcinoma occurs following a cascade of specific gastric precancerous lesions. By following- up the patients with gastric precancerous lesions, neoplastic changes can be detected early. Aim. To analyze the prevalence of gastric precancerous lesions and to evaluate the dynamic changes in the cascade of the gastric precancerous lesions in patients from GASTRO center. Materials and methods. In a retrospective analysis, data from 909 first- examined patients and 95 re-examined patients undergoing upper endoscopy with biopsy sampling in accordance with the guidelines for the period from 2013 to 2018 was obtained. Patients were divided into four different risk groups and analysed according to the dynamic changes of the precancerous lesions of the gastric mucosa in these risk groups. Results. 66.9% of all examined patients were women (most commonly 60-80 years old) and 33.1% - men (most commonly 50-80 years old). 82% of the mucosal biopsies were performed according to the standard requirements. Gastric mucosal atrophy (any grade) was found in 82.2% of patients, intestinal metaplasia (IM) (any grade) in 81.4%, dysplasia (mild, severe) in 50.7% of patients. In the female population moderate atrophy was detected in 36%, and moderate IM in 39% of cases, while in the male population mild atrophy was detected in 38% of the cases, moderate in 34%, and severe IM - in 33% of the cases. OLGA I-II was detected in 66% and OLGIM I-II in 56% of cases. In all age groups up to 80 years, men exhibited greater incidence of dysplasia, the most frequent localization of the dysplasia in all patient groups- gastric antrum (64%), the most commonly affected area- lesser curvature (80%). In women, dysplasia was most commonly found at the age of 50-60, in men- at the age of 40-70. In the re-examined patient group, the minimum time interval between the first and repeated examination was 3,5 years, maximum- 5 years, median- 4,1 years. In the re-examined patient group, 79% of the dysplasia was not detected either in the first-time or in the repeated examination, in 14% of cases it changed from mild to none, but in none of cases it changed to higher grade; in 61% atrophy grade changed to lower, 23% - did not change, 16% - changed to higher; 57% of the IM grade changed to lower, 30% - did not change; 13% changed to higher. Conclusion. When testing for statistically significant differences in observations comparing genders and different age groups, statistically significant differences were found for the severity of atrophy (gender, age group), IM (gender) and dysplasia (age group). In the re-examined patient group, in 68% of cases, gastric precancerous lesions changed to lower grade: 17% one grade lower, 27% -two, 16% -three, and 8% four grades lower. In the case of atrophy and IM, no significant changes after follow-up were detected based on localization. 40% of patients continue to be monitored.