Patogēno Escherichia coli sastopamības biežums bērniem ar un bez alerģijām, kā arī to saistība ar riska faktoriem

Abstract

Mērķis – noteikt patogēno Escherichia coli tipu sastopamības biežumu bērniem bez gastroenterīta un analizēt tās saistību ar alerģijām, kā arī pētīt patogēnās E. coli nēsāšanas riska faktorus. Metodes – pētījums veikts Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā “Gaiļezers”, alergologa konsultācijā, primārās aprūpes centros un bērnudārzos Rīgā un tās rajonā. Bērnu vecākiem tika lūgts aizpildīt aptaujas anketu, kā arī atnest bērna fēču paraugu. Molekulārbioloģiskajā laboratorijā ar PCR metodi no fēcēm tika izdalīts patogēno E. coli DNS, tā nosakot tās patogēnos tipus: enteropatogēno, enterotoksigēno, enteroagregatīvo, enterohemorāgisko un E. coli O157. Patogēno E. coli biežums tika salīdzināts bērniem ar un bez alerģijas, analizējot iespējamos sastopamību ietekmējošos riska faktorus. Statistiskā analīze veikta datorprogrammās: Excel, IBM SPSS Statistics 23 un MedCalc, izmantojot Chi-Square, Fisher un ANOVA vienpakāpes testus. Rezultāti – pacientu kopu veidoja 245 bērni vecumā no 5 mēnešiem līdz 8 gadiem (vidēji 4,54 SD ±2,1, mediāna 4,5), no kuriem 52% (128/245) meitenes. Alerģijas diagnoze bija 46,5% (114/245) bērnu, lielākoties pārtikas alerģija – 76,3% (87/114). Patogēnā E. coli bija pozitīva 16% (39/245) gadījumu, no kuriem 64,1% (25/39) – enteropatogēnā E. coli. Statistiski ticami biežāk patogēnā E. coli bija sastopama bērniem, kuriem nav alerģiska saslimšana: 69% (27/39) gadījumu bērniem bez alerģijas un 31% (12/39) - bērniem ar alerģiju, p=0,036. Biežāk patogēnie E. coli tipi bija bērniem, kuriem ir vismaz viena māsa vai brālis (67% (26/39) versus 33% (13/39), p=0,16), kā arī biežāk, ja ģimenē kopā dzīvo vairāk kā trīs cilvēki: divu līdz trīs cilvēku ģimenē tā bija sastopama 28% (11/39) gadījumu; vismaz četru cilvēku ģimenē – 72% (28/39) gadījumu, p=0,10. Sešiem no 245 bērniem (2,4%) tika atrasti vienlaicīgi vairāki patogēno E. coli tipi: četriem divu tipu un diviem bērniem trīs tipu kombinācija, no kuriem visi saturēja enterohemorāģisko tipu. Statistiski nozīmīga atšķirība netika konstatēta, analizējot patogēnās E. coli saistību ar: antibiotiku lietošanu mātei grūtniecības laikā, dzemdību veidu, mātes un tēva izglītību, ekskluzīvās krūts barošanas ilgumu, antibiotiku terapiju pirmo sešu dzīves mēnešu laikā, iepriekšējā gada vai iepriekšējā mēneša laikā. Secinājumi – pētītajā pacientu kopā sastopama asimptomātiska patogēno E. coli nēsāšana, turklāt biežāk bērniem bez alerģijas, kas netieši norāda uz patogēnās E. coli iespējamu saistību ar imunoloģiskās tolerances veidošanu, pamatojoties uz higiēnas hipotēzes imunoloģisko aspektu. Patogēnie E. coli tipi biežāk tika izdalīti bērniem no lielākām ģimenēm, norādot uz iespējamu saskari ar plašāku mikroorganismu spektru daudzveidīgākos epidemioloģiskajos apstākļos, kas būtu jāpēta tālāk, iekļaujot arī lauku reģionos dzīvojošus bērnus. Vairāku patogēno E. coli tipu vienlaicīgas asimptomātiskas nēsāšanas cēloņi, kā arī iespējamā mijiedarbība un klīniskās konsekvences būtu jāpēta detalizētāk.

Purpose – to determine the prevalence of pathogenic Escherichia coli in children without gastroenteritis and to analyze the association of pathogenic E. coli with allergic diseases, as well as study the risk factors for the presence of pathogenic E. coli. Methods – the study was performed at the Children’s Clinical University hospital “Gaiļezers”, alergologist consultations, primary health care centres and kindergartens in Riga and its district. Parents of children were asked to answer a questionnaire and take a sample of child's feces. In a molecular biology laboratory DNA was extracted from feces by PCR, thus identifying the pathogenic types of E. coli: enteropatoghenic, enterotoxigenic, enteroaggregative, enterohemorrhagic and E. coli O157. The incidence of pathogenic E. coli was compared in children with and without allergies, analyzing the risk factors that may affect the occurrence. Statistical analysis was performed by: Excel, SPSS Statistics 23, MedCalc using Chi-Square, Fisher and ANOVA one-way tests. Results – the final patient sample contained 245 children (52% (128/245) girls) aged 0,5 to 8 years (mean 4,54 SD ± 2,1; median 4,5); out of them 46,5% (114/245) had allergy, mostly food allergy (76,3% (87/114)). In the total sample 16% (25/39) of isolates were positive for pathogenic E. coli, 64.1% (25/39) were EPEC. Significantly more often pathogenic E. coli was found in children without allergy, compared to children with allergy (69% (27/39) versus 31% (12/39), p = 0.036). Children positive for pathogenic Escherichia coli had more often at least one sibling (67% (26/39) versus 33% (13/39), p=0,16) and lived in a larger family, respectively: 28% (11/39) in the family of two to three people, while in 72% (28/39) in the family of more than three people (p=0.10). Six children (2.4% (6/245)) carried simultaneously several types of pathogenic E. coli: four children- two types simultaneously, while two- three types simultaneously; all of them included enterohemorrhagic E. coli. Prevalence of pathogenic E. coli did not differ significantly in respect to: use of antibiotics during pregnancy, delivery type, parental education, duration of exclusive breastfeeding, antibacterial therapy (received during first six months of life, previous year, previous month). Conclusions – asymptomatic carrying of pathogenic E. coli was observed in represented population. More often it was detected in children without allergy, which implies the potential association of pathogenic E. coli with the immunological aspect of the hygiene hypothesis. Pathogenic E. coli types were detected more often in larger families, indicating potential exposure to a wider range of microorganisms in different epidemiological conditions, which should be analysed further, including also children from rural area. The causes of asymptomatic carrying of multiple pathogenic types of E. coli, as well as potential interactions and clinical sequencing, should be studied in more detail.