Aspirīna lietošanas ietekme uz ārstēšanas rezultātiem pacientiem ar gastroduodenālas čūlas asiņošanu

Abstract

Ievads. Peptiskas čūlas slimība ir viens no biežākajiem iemesliem augšējai gastrointestinālai asiņošanai. Tās biežākie izraisītāji ir H.pylori infekcija un NSPIL ilgstoša lietošana. Aspirīns ir viens no plašāk izmantojamiem medikamentiem visā pasaulē, jo plaši tiek pielietots sekundārai KVS profilaksei un ievērojami samazina atkārtota infarkta un nāves risku. Līdz ar to pēdējos gados ir pieaudzis aspirīna inducēts gastrointestinālas gļotādas bojājums. Darba mērķis. Noskaidrot vai ilgstoša aspirīna lietošana KVS profilakses nolūkos, var ietekmēt ārstēšanas rezultātus pacientiem ar augšējo nevarikozo gastrointestinālo asiņošanu. Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika analizēta medicīniskā dokumentācija slimniekiem, kuri tika stacionēti RAKUS “Gaiļezers” periodā no 2014.-2016.gadam ar diagnozēm peptiskas čūlas asiņošana. Dati tika statistiski apstrādāti IBM SPSS statistikas programmā. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 309 pacienti, no kuriem 58% (n=178) bija sievietes un 42% (n=131) bija vīrieši. Vidējais pacientu vecums 64,99 gadi ±16,5. Kuņģa čūla tika diagnosticēta 56% (n=173) gadījumos un divpadsmitirkstu zarnas čūla – 44% (n=136). Pacienti tika sadalīti divās grupās: pacientu grupa, kas nelieto aspirīnu, kurā ietilps 230 pacienti un pacientu grupa, kas lieto aspirīnu, kurā ietilps 79 pacienti. Vidējais stacionēšanas ilgums aspirīna lietošanas grupā bija 8,08±7,5 dienas un kontroles grupā – 8,17±5,09 dienas. Aspirīna lietošanas grupā Forrest I tika diagnosticēts15,2% (n=25), Forrest II – 81% (n=50) un Forrest III – 3,8% (n=3). Pacientu grupā, kas nelietoja aspirīnu Forrest I tika konstatēts 11,10% (n=25), Forrest II – 84% (n=189) un Forrest III – 4,9% (n=11). Endoskopiskā hemostāze ar adrenalīna injekcijām tika veikta 41,7%(n=96) kontroles grupā un 46,8%(n=37) aspirīna lietošanas grupā. Kombinēta terapija tika pielietota 37,10% (n=85) kontroles grupā un 36,80% (n= 29) aspirīna lietošanas grupā. Endoskopiskā hemostāze netika veikta 21,3% (n=49) kontroles grupā un 16,5% (n=13) aspirīna lietošanas grupā. Atkārtota asiņošana tika novērota 23,5% (n=54) kontroles grupā un 21,5%(n=17) aspirīna lietošanas grupā. TAE tika veikta 15,2% (n=35) pacientu grupā, kas nelietoja aspirīnu un 12,7%(n=10) aspirīna lietošanas grupā. Ķirurģiska ārstēšana tika pielietota 15,7% (n=36) kontroles grupā; aspirīna grupā – 12,7%(n=10). Kontroles grupā nomira 10,9% (n=25) pacientu; aspirīna lietošanas grupā – 35,4%(n=28). Secinājumi. Aspirīna lietošana neietekmē hospitalizācijas ilgumu, atkārtotas asiņošanas biežumu, TAE un ķirurģiskās ārstēšanas biežumu. Aspirīna lietošana būtiski palielina nāves risku pacientiem ar peptiskas čūlas asiņošanu.

Introduction. Peptic ulcer disease is one of the most common causes of upper gastrointestinal bleeding. The most common causes of peptic ulcer disease are H.pylori infection and prolonged use of NSAIDs. Aspirin is one of the most widely used drug in the world, since it is widely used in the prevention of secondary cardio vascular disease and greatly reduces the risk of recurrent infarction and death. Aspirin-induced gastrointestinal mucosal lesions have increased in recent years. Purpose. To determinate if the long-term use of aspirin for cardiovascular disease prevention may affect the treatment outcome in patients with gastrointestinal bleeding. Materials and methods. A retrospective study was performed in the RAKUS "Gaiļezers" in the period from 2014 to 2016. Patients with diagnosis of peptic ulcer haemorrhage were included in the study. Statistical data analysis was performed with IMB SPPS Statistics 23. Results. The study involved 309 patients, 53.2% (n=144) were women and 44.8% (n=117) were males. The mean age of patients is 64.99 years ±16.5. Gastric ulcer was diagnosed in 173 (56%) cases and duodenal ulcer - 44% (n=136). Patients were divided in two groups: who were not on aspirin (230 patients) and a group who were on aspirin (79 patients). The mean duration of hospital stay in the aspirin group was 8.08 ±7.5 days and in the control group 8.17 ±5.09 days. Forrest I was diagnosed 15.2% (n=25), Forrest II - 81% (n=50) and Forrest III - 3.8% (n=3) in the aspirin use group. In the non-aspirin group, Forrest I was found in 1.10% (n = 25) cases, Forrest II - 84% (n=189) and Forrest III - 4.9% (n=11). Endoscopic hemostasis with adrenaline injection was performed in the 41.7% (n=96) control group and 46.8% (n=37) in the aspirin group. Combination therapy was used in the 37,10% (n=85) control group and 36,80% (n=29) in the aspirin group. Endoscopic hemostasis was not performed in the 21.3% (n=49) in the control group and 16.5% (n= 3) in the aspirin group. Re-bleeding was observed in the 23.5% (n=54) control group and 21.5% (n=17) in the aspirin group. TAE was performed in 15.2% (n=35) patients in the control group and 12.7% (n=10) in the aspirin group. Surgical treatment was performed in 15.7% (n=36) control group; in the aspirin group 12.7% (n=10). In the control group, 10.9% (n=25) patients died; In the aspirin group 35.4% (n=28). Conclusions. The use of aspirin does not affect the duration of hospitalization, the frequency of repeated bleeding, the frequency of TAE and surgical treatment. Aspirin significantly increases the risk of death in patients with peptic ulcer disease.