Korelācija starp jaundzimušā Apgares vērtējumu, nabassaites asins gāzu parametriem un KTG

Abstract

Pētījuma mērķis. Izpētīt vai pastāv ticama sakarība starp KTG pierakstu dzemdībās un jaundzimušā iznākumu, salīdzinot KTG ar nabassaites asins gāzu parametriem un Apgares vērtējumu 5. minūtē. Pētījuma jautājums. Vai balstoties uz KTG pierakstu dzemdībās, būtu pamatoti ņemt nabassaites asinis jaundzimušā veselības stāvokļa izvērtēšanai gadījumos, kad Apgares vērtējums ir labs (>7 ballēm) un nav citu objektīvu datu par iespējamo hipoksiju. Metodika un materiāli. Paula Stradiņa KUS Perinatālās aprūpes centrā divu mēnešu garumā visās dzemdībās ar gestācijas laiku >35+0 nedēļām tika ņemtas asinis no nabassaites asinsvadiem, lai noteiktu skābju-sārmu līdzsvaru tajās. Pētījuma grupā tika iekļauti jaundzimušie atbilstoši šādiem kritērijiem: 1) viena augļa grūtniecība; 2) vaginālas dzemdības vai neatliekams ķeizargrieziens; 3) gestācijas laika >35+0 nedēļām; 4) nabassaites asinis sekmīgi paņemtas no abiem asinsvadiem (artērijas un vēnas un nav notikusi asiņu sajaukšanās). Rezultāti. No 138 jaundzimušajiem, kuri sākotnēji atbilda iekļaušanas kritērijiem, nabassaites asins paraugi sekmīgi tika paņemti 133 gadījumos. Kardiotokogrammas I periodā analizētas 116 gadījumos, II periodā – 91 gadījumā. Mēs konstatējām statistiski ticamu korelāciju starp patoloģiskām KTG epizodēm I periodā un Apgares vērtējumiem 1. un 5. minūtēs (r=-0,239, P=0,01 un r=-0,205, P=0,029 respektīvi). Apgares vērtējums 1. minūtē bija saistīts nabas artērijas pH (r=0,187, P=0,032), taču ar Apgari 5. minūtē saistību nekonstatēja (r-0,091, P=0,303). Nabas artērijas pH bija saistīts ar patoloģiskām KTG epizodēm dzemdību I periodā (r=-0,210, P=0,029). Mēs konstatējām izteiktu korelāciju starp patoloģiskām KTG epizodēm I periodā un dzemdību indukciju (r=0,334, P=0,0001). Savukārt patoloģiskās KTG epizodes II periodā bija saistītas ar neatliekamiem ķeizargriezieniem (r=0,253, P=0,015). Secinājumi. Ņemot vērā to, ka gan KTG, gan nabas artērijas pH korelēja ar Apgares vērtējumiem mēs uzskatām, ka būtu pamatoti apsvērt nabassaites asins paraugu ņemšanu visās dzemdībās, kur KTG pierakstā konstatētas patoloģiskas epizodes. Pētījumā būtu jāiekļauj vairāk bērnu ar acidēmiju, lai varētu izdarīt pārliecinošākus secinājumus.

Objective. The study aims to investigate whether there is a significant relationship between cardiotocography (CTG) tracing in labour and the outcome of the newborn expressed in Apgar scores and umbilical cord blood gas parameters. Would it be justified to take umbilical cord samples to assess the health status of the newborn, based on CTG tracing in labour, in cases where the Apgar scores are good (≥7 points) and there are no other objective signs on possible hypoxia. Materials and methods. During a period of 2 month at Pauls Stradins CUH, Perinatal care center umbilical blood sampling was performed in all deliveries with gestational age ≥35+0. Research group was created out of the following criteria 1) singleton pregnancies; 2) vaginal or emergency caesarean deliveries; 3) gestational age of ≥35+0; 4) umbilical cord blood samples collected from both artery and vein, and samples have not mixed together. Results. From the 138 newborns who were included in the study group umbilical arterial blood was taken in 133 cases. CTG tracings were assessed in 116 cases in I period, 91 cases in II period. In our study we found a significant correlation between pathological CTG episodes in I period and Apgar scores in 1st and 5nd minutes (r=-0,239, P=0,01; r=-0,205, P=0,029 respectively). Apgar scores in 1st minute were associated with umbilical cord pH (r=0,187, P=0,032.) whereas Apgar scores in 5th minute were not (r-0,091, P=0,303). Pathological episodes in I period CTG tracings correlated with lower umbilical artery pH (r=-0,210, P=0,029). However only six newborns had umbilical cord acidemia and none of them had pathologic episodes n CTG tracing. We also found a significant correlation between pathological CTG episodes in I period and labor induction (r=0,334, P=0,0001), whereas pathologic episodes in II period CTGs were associated with emergency caesarean deliveries (r=0,253. P=0,015). Conclusion. Taking in account that in our research both CTG tracings in I labor period as well as umbilical cord blood samples correlated with lower Apgar scores, we think that it would be justified to consider taking cord blood samples in all labor situations with pathological episodes in CTG tracing. More cases of acidemia should be included in the research in order to draw more precise conclusions.