Latvijas inflācijas jutīgums pret globālā faktiskā un potenciālā izlaides apjoma starpības izmaiņām

Abstract

Maģistra darbā veikta inflācijas jutīguma pārbaude pret sagaidāmo inflāciju, iekšzemes un globālā izlaides apjoma starpībām un importa cenu izmaiņām. Globālā izlaides apjoma starpības aprēķinam izmantotas trīs svēršanas metodes – importa un eksporta, importa, IKP svēršanas metodes. Globālā izlaides apjoma aprēķinam tiek izmantoti IKP dati par 9 nozīmīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Potenciālā izlaides apjoma novērtēšanai tiek izmantots Hodrika-Preskota filtrs. Pētījumā izmantots papildinātais Filipa līknes modelis ar un bez novēlojumiem, iekļaujot sagaidāmo inflāciju, Latvijas un globālā izlaides apjoma starpības, kā arī importa cenu izmaiņas, kā arī tiek veikta modeļa īstermiņa ietekmes analīze. Pētījumā aplūkots laika periods no 1999.gada 1.ceturkšņa līdz 2017.gada 4.ceturksnim.

Latvia’s inflations sensitivity to expected inflation, domestic and global output gaps, and changes in import prices has been tested in the master thesis. Three types of valuation methods were used to calculate global output: import and export, import, and GDP weighing methods. GDP data of the 9 most important Latvian foreign trade partner countries are used to calculate global output. To obtain potential output level, Hodrick-Prescot filter has been used. The study uses an augmented Phillips curve model with and without lags, including expected inflation, domestic and global output gaps, and changes in import prices. The study covers the period from the 1st quarter of 1999 to the 4th quarter of 2017.