Bērnu un pieaugušo neoloģismi: Saziņas procesu salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darbā “Bērnu un pieaugušo neoloģismi: Saziņas procesu salīdzinājums” pētīta pirmsskolas vecuma bērnu un pieaugušo darināto neoloģismu nozīme komunikācijas procesos un valodas attīstībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kādas ir bērnu un pieaugušo runā lietoto neoloģismu/okazionālismu atšķirības saziņas procesā, to nozīme un lietojuma pamatojums. Teorētiskajā daļā aplūkota akadēmiskā literatūra par semiotiku, bērnu un pieaugušo radošumu un valodas veidošanos, attīstību, valodas lomu komunikācijā, kā arī vārdu darināšanas pamatprincipiem. Pētījumā izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās, semiotiskās teksta analīzes metodes, veiktas daļēji strukturētas un padziļinātas intervijas. Pētījumā noskaidrots, ka daudz saprotamāki par bērnu jaundarinājumiem, dažādu jomu pārstāvjiem šķiet pieaugušo veidoti vārdi. Visbiežāk jauni vārdi tiek darināti, jo radusies vajadzība apzīmēt kādu jaunu parādību vai priekšmetu, nereti tā ir arī valodas lietotāju vēlme pārnest uz latviešu valodu kādu šķietami labskanīgāku angļu vai krievu valodas vārdu vai frāzi.

The bachelor thesis “Children and Adult Neologisms: Comparison of Communication Processes” examines the role of pre-school children and adult neologisms in communication processes and language development. The aim of the study is to find out the differences between children and adults in use of neologisms/ocationalisms in the process of communication, their role and the justification of their use. The theoretical part includes academic literature about semiotics, children and adult creativity, language formation and development, the role of language in communication, the basic principles of word. Qualitative and quantitative, semiotic text analysis methods, semi-structured and in-depth interviews are used in the study. The study found that for people in the research adult neologisms and borrowings from other languages appear to be more understandable than children ocationalisms. Most often words are created because of the need to mark a new phenomenon or object, sometimes it is also the desire of the language users to transfer a seemingly better English or Russian word or phrase into Latvian.