Divu līdz trīsgadīgu bērnu runas aktivizēšana pirkstu rotaļās

Abstract

Kvalifikācijas darba temats: “Divu līdz trīsgadīgu bērnu runas aktivizēšana pirkstu rotaļās”. Darba autore: Skaidrīte Zelča. Pētījuma mērķis ir teorētiski pētīt un empīriski pamatot pirkstu rotaļu ietekmi uz 2-3 gadīgu bērnu runas attīstības aktivizēšanu. Pētījums sastāv no divām daļām- teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā daļā tiek pētīta un raksturota 2 – 3 gadīgu bērnu runas attīstība, rotaļu un pirkstu rotaļu nozīmīgums zinātniskajā literatūrā. Teorētiskā daļa izstrādāta balstoties uz tādu autoru darbiem kā: I. Freimane, (1993), O.Braun, (2006), N.Chomsky, (1973), E.H.Lenneberg, (1967), V.Rūķe-Draviņa (1982), I.Miltiņa (2005), G. Svence (1999), D. Markus, D. Bērziņa (2015), S. Tūbele (2002), S. Pastere, (1997), Ļ. Vigotskis (2002), I.Stangaine (2016), D. Dzintere (2007), B. Brice (2013), S.Vorda (2017), S.Lendija, E.Ozola (2004) u.c. pētīta rotaļu nozīme bērna attīstībā, raksturota 2-3 gadīgu bērnu runa un pirkstu rotaļu ietekme uz tās attīstības veicināšanu. Empīriskā pētījuma daļā tika izstrādāts pedagoģiskais process astoņu mēnešu garumā, kurā tika iekļautas 20 pirkstu rotaļas ar dažādu grūtības un sarežģītības pakāpi un izvērtēta bērnu runas un komunikācijas prasmju attīstība pēc pieciem izvirzītiem kritērijiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina pētījuma sākumā izvirzīto hipotēzi : bērnu runa tiek aktivizēta, ja skolotājs pedagoģiskajā procesā sistemātiski un regulāri izmanto pirkstu rotaļas atbilstīgi bērnu interesēm un uztveres spējām, ieinteresējot bērnus atkārtot rotaļā dzirdēto un redzēto. Pētījums apliecina, ka liela nozīme runas attīstības veicināšanas procesā ir individuālajam darbam pirkstu rotaļās ar tiem bērniem, kuriem runa attīstība ir zemākā līmenī un kuri nespēj noturēt uzmanību un iekļauties kopēji organizētās pirkstu rotaļās. Izvērtējot īso pedagoģiskā procesa pētījuma laiku varam secināt, ka veiktie novērojumi un pedagoģiskās darbības analīze, darba noslēgumā ļauj izstrādāt ieteikumus pirmsskolas pedagogiem par pirkstu rotaļu pozitīvo ietekmi uz 2 – 3 gadīgu bērnu runas procesa attīstību sistemātiski un regulāri izmantojot pirkstu rotaļas atbilstīgi bērnu interesēm un uztveres spējām, ieinteresējot bērnus atkārtot rotaļā dzirdēto un redzēto. Kvalifikācijas darbs sastāv no 57 lappusēm, 14 attēliem, 4 tabulām, 29 bibliogrāfiskā saraksta vienībām un 16 pielikumiem. Atslēgas vārdi: rotaļa, pirkstu rotaļas, runas attīstība, valoda.

Theme of the qualification work: “Speech activation for 2-3 years old children's with finger games” Author: Skaidrīte Zelča. The aim of the study is to theoretically investigate and empirically justify the effect of finger games to children aged 2-3 years on the speech activation and development. The study consists of two parts - theoretical and empirical. In the theoretical part is studied and described 2-3-year-old children's speech development, by the play and finger games importance in the scientific literature. The theoretical part is based on works by authors such as: I.Freimane (1993), O.Braun (2006), N.Chomsky (1973), E.H.Lenneberg (1967), V.Rūķe-Draviņa (1982), I.Miltiņa (2005), G. Svence (1999), D. Markus, D. Bērziņa (2015), S. Tūbele (2002), S. Pastere (1997), Ļ. Vigotskis (2002), I.Stangaine (2016), D. Dzintere (2007), B. Brice (2013), S.Vorda (2017), S.Lendija, E.Ozola (2004) where studied influence of finger game role in the child's development and described in 2-3-year-old children's speech development. In empirical part of the study was developed pedagogical process eight months, which included 20 finger games with different difficulty and degree of difficulty and assessed children's speaking and communication skills in five-set criteria. Overall, the results are confirmed by baseline hypothesis: children's speech is activated when the teacher in the educational process systematically and regularly use the finger games according to children's interests and sensibilities and excite the children to repeat the heard and seen in game. The study confirms that individual work, of finger play, with the children for who’s development is at the lower level and who are unable to maintain attention and participate in jointly organized finger games have much more importance of the speech development process. After evaluating the time of the short pedagogical study, we can conclude that the observations made and analysis of pedagogical activity, at the end of the work, allow us to develop recommendations for pre-school teachers about the positive effects of finger game on the development of speech process in children aged from 2 to 3 years - systematically and regularly using the finger games according to children's interests and perceptions and to interest them in repeating what they have heard and seen in the play can give them big influence of speech development process. The qualification work consists of 57 pages, 14 pictures, 4 tables, 29 bibliographic units and 16 annexes. Keywords: play, finger games, speech development, language.