Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu stāstītprasmes pilnveide literāro darbu iepazīšanas procesā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir ―Vecākā pirmskolas vecuma bērnu stāstītprasmes pilnveide literāro darbu iepazīšanas procesā‖. Darba mērķis ir pētīt vecākā pirmskolas vecuma bērnu stāstītprasmes pilnveidi literāro darbu iepazīšanas procesā. Bakalaura darbs sastāv no 2 daļām – teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā daļā ir sniegta zinātniskās literat ras un pētījumam saistošu dokumentu analīze, sniegts runas un valodas vispārīgs raksturojums. Balstoties uz pedagogu, psihologu un literātu atziľām, ir raksturota bērnu literat ra kā līdzeklis bērnu stāstītprasmes apguves sekmēšanai. Teorētiskais pētījums balstās uz D. Markus, V. Golubinas, R. Bošas, D. Lieģenieces, R. Kaľepējas, Ļ. Vigotska, V. Seļiverstovs, A. Ļubļinska, L. Nile un citu autoru atziľu analīzi. Empīriskajā daļā ir sniegts pētījuma metodoloģiskais pamatojums, izstrādāti stāstītprasmes vērtēšanas kritēriji, novēroti bērni ikdienas aktivitātēs, noskaidrots stāstītprasmes attīstības līmenis pētījuma sākumā un beigās. Praktiskais darbs ar bērniem atspoguļo literāro darbu izmantošanas iespējas stāstītprasmes sekmēšanai. Ieg tie rezultāti ir analizēti un attēloti tabulās un diagrammās. Darbam ir šāda strukt ra: ievads, 2 nodaļas , 6 attēli , 4 tabulas, secinājumi, 109 izmantotās literat ras un avoti, 10 pielikums. Darba apjoms – 84 lpp.

The topic of bachelor thesis is ‘Oldest pre-school chidren`s development of narrative skills in the process of maning the acquaintance with literary works’’. The aim is to study oldest preschool age children improvement of narrative skills by studying literature. Bachelor thesis consists of 2 parts – theoretical and empirical. Theoretical part provides analysis of scientific literature and other research related documents as well as introduces general characterization of speech and language. Based on conclusions of various teachers, psychologists, and literates, children literature is recognized as effective tool for improvement of narrative skills. Theoretical research is based on analysis of D. Markus, V. Golubina, R. Bosa, D. Liegeniece, R. Kanepeja, L. Vigotska, V. Seliverstovs, A. Lublinska, L. Nile, and others. Empirical part provides methodological justification of the research, develops evaluation criteria for narrative skills, observes children in their natural habitat, and determines narrative skills’ level of development in the beginning of the research and in the end. Practical work with children reflects the potential improvement of narrative skills by studying literature. Results are shown and analyzed in tables and charts. Structure: introduction, theoretical part, empirical part, 6 images, 4 tables, conclusions, 109 references, 10 appendix. Number of pages – 84.