Izziņas interešu sekmēšana vecākā pirmsskolas vecuma bērniem dabas vērojumos

Abstract

Autore, Sanda Beļinska, izstrādājusi bakalaura darbu par tēmu “Izziņas interešu sekmēšana vecākā pirmsskolas vecuma bērniem dabas vērojumos”, izvirzot pētījuma mērķi - teorētiski un praktiski izzināt vērojumu dabā izmantošanas iespējas izziņas interešu sekmēšanā. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un empīriskās daļas. Teorētiskajā daļā analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par izziņas interesēm, to veidošanos vecākajā pirmsskolas vecumā, par dabas nozīmi un pedagoģiski psiholoģiskajiem nosacījumiem izziņas interešu sekmēšanā. Interešu vispārīgs raksturojums balstīts uz dažādu autoru: J. A. Studenta, Dz. Albrehtas I. Maraševas – Delinovas, G. Ščukinas, J. Arāja u.c. atziņām, kurās atspoguļoti uzskati par intereses būtību un tās attīstības procesu. Izziņas interešu veidošanās vecākajā pirmsskolas vecumā analīze balstīta uz: R. Fišera, D. Lieģenieces, J. Rezņičenko, A. Sorokinas u.c. autoru atziņām, kur aktualizēts jautājums par izziņas intereses nozīmi bērna attīstībā, kā arī tās attīstību un izpausmēm. Izziņas interešu veidošanās dabas vērojumos analīze balstīta uz: J. A. Komenska, L. Ū. Dālgrēna & A. Ščepanska, D. Lieģenieces, L. Priedes, I. Freimanes, u.c. autoru atziņām. Tajās aktualizēts jautājums par dabas pieredzes trūkumu bērniem, kā arī iespējām izziņas interešu sekmēšanai dabas vērojumos. Pētījums veikts Ogres novada X pirmsskolas izglītības iestādē, kurā piedalījās 17 vecākā pirmsskolas vecuma bērni vecumā no 5 līdz 6 gadiem. Pētījumā veikti 2 vērojumi, kuros, praktiskās darbības un individuālo sarunu laikā, iegūts rezultātu apkopojums un analīze. Izzinot bērnu izziņas interešu veidošanos dabas vērojumos, var secināt, ka pedagogam jāpiedāvā tāds pētāmais objekts vai parādība, kas bērnam ir personīgi nozīmīgs, kura izpētē tiek iesaistīti pēc iespējas vairāki maņu orgāni, kā arī paša pedagoga aktīva darbība. Pētījumā izvirzītais mērķis tika sasniegts un izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Bakalaura darba apjoms: 59 lpp., 3 tabulas, 31 attēli, 52 literatūras un citi avoti.

Sanda Beļinska, the author of the bachelor’s thesis “Promoting Cognitive Interest in Children of Late Pre-school Age by Observing Nature”, has set an aim for her research – to study both in theory and in practice the possibilities of promoting cognitive interests by observing nature. The Bachelor thesis consists of a theoretical and empirical part. The theoretical part contains the analyses of pedagogical and psychological literature on cognitive interests, their formation in the late preschool age, the importance of nature, as well as of the pedagogically psychological preconditions for the promotion of cognitive interests. The general characterization of interests is based on the conclusions of different authors: J. A. Students, Dz. Albrehta, I. Marasheva-Delinova, G. Tschukin, J. Araja and others, concerning the essence and the development of interest. The analysis of the formation of interest in late preschool age is based on the works of R. Fišer, D. Lieģeniece, J. Reznichenko, A. Sorokin, and others who have examined the importance, the formation and the manifestations of cognitive interests in the development of a child. The analysis of the formation of cognitive interest by way of observing nature is based on the views of Y. A. Komenski, L. O. Dahlgren & A. Schepanski, D. Lieženiece, L. Priede, I. Freimane, and others. They have raised the issue of the lack of opportunities for children to experience nature, as well as the possibilities to promote cognitive interests by observing nature. The study was conducted at a pre-school childcare institution in the Ogre District. 17 pre-school children aged 5 to 6 years took part in the study. Two observations were performed, and the results of practical activities and individual conversations were obtained and analysed. When studying the development of children's cognitive interests by observing nature, one can conclude that a teacher must offer to study such an object or a phenomenon that is of personal significance to the child, involving as many senses as possible and providing proactive effort on the teacher’s part as well. The aim of the research was met and the proposed hypothesis was confirmed. The Bachelor thesis consists of 59 pages, 3 tables, 31 images, as well as 52 literary sources.