Apbūves tiesību īstenošana Latvijas ostās.

Abstract

Ar 2017. gada 1. janvārī arī Latvijas lielākajās ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā tiek uzsākta apbūves tiesības piemērošana. Ostu speciālā regulējuma un apbūves tiesības kolīzijas rezultāta rodas virkne neskaidrību par apbūves tiesības piemērošanas apjomu un turpmāku būvniecību ostā. Darbā tiek analizēta apbūves tiesības piemērošanai būvniecībai uz valsts, pašvaldības, ostas pārvaldei piederošas un privātpersonām piederošas zemes. Kā arī tiek skatīta ostai raksturīgu ēku un būvju būvniecības specifika, piemērojot apbūves tiesību. Darbā tiek salīdzināta un vērtēta koncesijas un apbūves tiesība piemērotība būvniecībai ostā. Apbūves tiesības regulējums nav nevainojams, tādēļ autore piedāvā praktiskus risinājumus apbūves tiesības piemērošanai ar ostas darbībām saistītā vidē un pamato tos, pielietojot tiesību teorijas un juridisko metožu atziņas.

Starting of January 2017 Latvia’s biggest ports, namely, Riga, Ventspils and Liepāja would have to start implementing a new regulation regarding superficies. The clash between superficies and specific port related regulation causes a series of uncertainty regarding the scope of superficies and future construction in ports. The author has analyzed construction under superficies regulation on land belonging to the state, the municipality, the port authority and natural persons. This work will also focus on requirements for port related building being established on the regulation of superficies. The author will examine which of the two regulations is more suitable for ports: the superficies or concession. The regulation of superficies in Latvia is not flawless. That is why the author will offer practical solutions for the implementation of superficies in the legal environment of ports. The solutions are based on legal theory and legal methodology.