Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības

Abstract

Bakalaura darba tēma: “ Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības”. Darba mērķis: noskaidrot sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni. Pētījuma jautājums: vai pastāv sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni? Metode: kvantitatīvais pētījums, kurā piedalījās 78 respondenti – pusaudži vecumā no 14 – 16 gadiem. Izmantotais instrumentārijs: sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survery) (Furlong, 2014; aprobācija latviešu valodā, Timofējeva 2016; Kņaze, 2017) un skolas trauksmes tests (Childrens Scchool Questionniere) (Philips,1978; tulkojums latviešu valodā Zalcmane, 2004). ASV zinātnieks un psihologs Maikls J. Furlongs ar autorgrupu veicot ilgtermiņa pētījumus vairāk kā 10 gadus, ir izstrādājis un izveidojis konstruktu Covitality, ar kura palīdzību ir iespējams paredzēt/ prognozēt pusaudžu un jauniešu sociāli emocionālo veselību (SEV) (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). SEV aptauja ir instruments, ar kura palīdzību iespējams prognozēt, izzināt pusaudža dzīves kvalitātes, panākumu, labizjūtas un labklājības līmeni gan tagadnē, gan nākotnes perspektīvā. Lai šis process noritētu veiksmīgi un tiktu sasniegts vēlamais rezultāts, nozīmīga loma tajā ir gan ģimenes, gan skolas (skolotāju) atbalstam un pozitīvam novērtējumam (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). Sociāli emocionālās veselības modelis tika izveidots, lai veicinātu indivīda psiholoģisko attīstību, kas saistās ar: pozitīviem uzskatiem un pārliecību par sevi, uzticēšanos citiem, emocionālo kompetenci un dzīvotspēju/ iesaistīšanos dzīvē (Furlong, 2014). Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu: vai pastāv sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni, tika veikta Spīrmena korelāciju analīze. Pēc Spīrmena korelācijas koeficienta aprēķināšanas sociāli emocionālajai veselībai un skolas trauksmes līmenim, var secināt, ka korelācija pastāv, jo iegūtie rezultāti liecina par to, ka, jo augstāka ir skolēnu sociāli emocionālās veselības rādītāji, jo zemāks ir skolas trauksmes līmenis un otrādi. M.Dž. Furlongs savos pētījumos sociāli emocionālo veselību aplūko kopā ar tādiem rādītājiem kā akadēmiskie sasniegumi; rādītājiem, kas nosaka, cik droši indivīds jūtas mācību vidē; vienaudžu emocionālo un fizisko agresiju; psiholoģisko distresu; trauksmi; depresiju; subjektīvo apmierinātību ar dzīvi u.c. Furlongs savos pētījumos ir pierādījis to, ka sociāli emocionālā veselība negatīvi korelē gan ar skolas trauksmi, gan sociālo distresu, gan emocionālo un fizisko vardarbību skolā, depresiju u.c. (Furlong, 2014; Lenzi, Furlong et.al., 2015) Atslēgvārdi: sociāli emocionālā veselība, trauksme, skolas trauksme, sociālās kompetences, emocionālā inteliģence, pusaudžu sociāli emocionālā attīstība.

The theme of this bachelor's thesis: “Relationships of teenager Social Emotional Health and School Anxiety Indicators”. Aim of the work: to find out the correlations between the social emotional health of teenagers and the level of school anxiety. The question of research: are there relationships between the social emotional health of teenagers and the level of school anxiety? Method: Quantitative study involving 78 respondents – teenagers aged 14 – 16. Instrumentation used: Social Emotional Health Survey (Furlong, 2014; approbation in Latvian: Timofejva 2016; Knaze, 2017) and Childrens Scchool Questionniere (Philips, 1978; Latvian translation: Zalcmane, 2004). USA scientist and psychologist Michael J. Furlong with a group of authors by doing a long-term research for more than 10 years have created and developed a construct Covitality that can predict the social emotional health (SEHS) of teenagers and youth (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). The SEHS Survey is a tool for predicting and finding out the level of quality, success and well-being of a teenager, both in the present and in the future perspective. For this process to be successful and to achieve the expected result, the support and positive assessment of both the family and the school (teachers) play an important role (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). Social emotional health model was created to promote the individual's psychological development related to: belief-in-self, belief-in-others/ trust in others, emocional competence and vitality, engaged living (Furlong, 2014). To answer the research question: Is there a correlation between the social emotional health of teenagers and the level of school anxiety, Spearman's correlation analysis was done. After calculating Spearman's correlation coefficient for social emotional health and level of school anxiety, it can be concluded that correlation exists, because the results show that the higher the social emotional health of the pupils, the lower the school anxiety level and vice versa. In his studies M. J. Furlong considers social emotional health together with indicators such as academic achievements; indicators that determine how safe an individual feels in the learning environment; physical aggression by peers; psychological distress; anxiety; depression; subjective satisfaction with life, etc. Furlong in his studies has proven that social emotional health negatively correlates with school anxiety, social distress, emotional and physical violence at school, depression, etc. (Furlong, 2014; Lenzi, Furlong et.al., 2015). Keywords: social emotional health, anxiety, school anxiety, social competences, emotional intelligence, social emotional development of teenagers.