Mājdzīvnieka esamības mājvietā saistība ar studentu uztverto stresu

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp uztverto stresa līmeni studentiem un to vai viņu mājvietā ir mājdzīvnieks. Pētījumā piedalījās 70 respondenti, kas studē, vidējais vecums 22,6 gadi. Viena grupa, kuriem ir mājdzīvnieks mājvietā (n = 32), un otra grupa, kuriem mājdzīvnieka mājvietā nav (n = 38). Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skala un Sociālās adaptācijas skala. Rezultāti norāda uz to, ka grupā bez mājdzīvnieka ir statistiski nozīmīgi augstāks uztvertā stresa līmenis, nekā grupā ar mājdzīvnieku mājvietā.

The aim of this Bachelor’s Paper is to examine whether there is a connection between student perceived stress and having a pet in their home. There are 70 participants, who are students, mean age 22,6. One group has a pet in their home (n = 32) and the second group does not have a pet in their home (n = 22). The used instruments are The perceived stress scale and The social readjustment rating scale. The results show that the group without a pet has a statistically significantly higher perceived stress level than the group with a pet in their home.