Augstākā līmeņa vadītāju personības iezīmju saistība ar morālo identitāti un ētiskas un neētiskas rīcības novērtējumu

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp augstākā līmeņa vadītāju personības iezīmēm un morālo identitāti un ētiskas / neētiskas rīcības novērtējumu. Pētījumā piedalījās 100 augstākā līmeņa mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji un lielo uzņēmumu struktūrvienību vadītāji, pārsvarā vecumā no 36-45 gadiem, no kuriem 59% bija sievietes. Lielākā daļa respondentu dzīvo un strādā Rīgā vai citā lielpilsētā (82%), ar augstāko izglītību (93%) un pieredzi biznesā ilgāku pār četriem gadiem (73%). Pētījumā tika izmantotas vairākas metodes. Personības iezīmju izpētei tika izmantota aptauja „Lielais Piecinieks” (Big Five Inventory; Benet-Martinez & John, 1998). Aptauju Latvijā adaptējis Ivars Austers (Schmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alcalay, Ault, Austers et al., 2007), bet 2011.gadā to uzlabojuši Perepjolkina un Kālis (Perepjolkina & Kālis, 2011). Morālās identitātes izpētei tika izmantota “Morālās identitātes nozīmības aptauja” (The Self-Importance of Moral Identity Scale, SIMI, Aquino & Reed, 2002). Aptauju Latvijā adaptējusi Ieva Mālkalniete-Čelika (2014). Trešā aptauja ir pētījuma autores izveidotā ētiskas / neētiskas rīcības aptauja, kuras otrajā un trešajā sadaļā izmantoti TNS aptaujas jautājumi (Priedola, 2013). Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgām sakarībām starp personības iezīmēm - labvēlīgums, apzinīgums un neirotisms, ar morālās identitātes dimensijām, savukārt ar ētiskas / neētiskas rīcības novērtējumu tika novērotas sakarības tendenču līmenī.

The aim of this Bachelor thesis was to research the relationship between the personality traits of higher-level managers and their moral identity and assessment of ethical / unethical actions. The research involved 100 higher level managers of small to medium size businesses and managers of larger departments mostly aged 36-45, 59% of whom were women. The vast majority of the respondents were from Riga or other larger city (82%), with a higher or unfinished higher education (93%), and an experience in business of 4 years or more (73%). The following methods were used in the research: for personality traits measurement the survey “Big Five Inventory” was used (Big Five Inventory; Benet-Martinez & John, 1998). The survey in Latvia has been adapted by Ivars Austers (Schmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alcalay, Ault, Austers et al., 2007), and in 2011 it was amended by Perepjolkina and Kalis (Perepjolkina & Kalis, 2011), for the measurement of moral identity The Self-Importance of Moral Identity Scale was used (The Self-Importance of Moral Identity Scale, SIMI, Aquino & Reed, 2002). The survey in Latvia was adapted by Ieva Mālkalniete-Čelika (2014). The third survey is one created by the author depicting ethical / unethical behavior, where the second and third parts include questions used in the TNS survey (Priedola, 2013). The results of the research show statistically significant correlations between personality traits – agreeableness, conscientiousness, and neuroticism – and dimensions of moral identity, whereas assessing ethical / unethical behavior correlations were observed on a tendency level.