Stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības profesionāliem un amatieriem sportistiem
Author
Bitītis, Intars
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Gaitniece-Putāne, Anda
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba ietvaros es pētīju stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības profesionāliem un amatieriem sportistiem. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot vai profesionāli sportisti izvēlas savādākas stresa pārvarēšanas stratēģijas, nekā amatieri sportisti, un kādas atšķirības pastāv starp šīm grupām. Otrais pētījuma mērķis noskaidrot vai faktors gadi, kas pavadīti aktīvi sportā ietekmē stresa pārvarēšanas stratēģijas. Pētījumā piedalījās 20 profesionālie sportisti (karjeras sportisti, kas par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajā) un 25 amatieri sportisti (nacionāla līmeņa sportisti, kas nesaņem samaksu, tomēr trenējas vismaz reizi nedēļā un piedalās sacensības vismaz reizi gadā), vecumā no 19 līdz 33 gadiem, 8 sievietes un 38 vīrieši. Pētījumā netika pievērsta uzmanība dzimuma atšķirībām un vecumam. Tika izmantota COPE stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience (COPE), Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Aptauja adaptēta latviešu valodā (Knipše, 2011). Aptauja sastāv no 60 apgalvojumiem, kas iedalās 15 apakšskalās, 15 apakšskalas tiek iedalītas trīs grupās: 1) uz problēmām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas; 2) uz emocijām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas; 3) uz izvairīšanos orientētas stresa pārvarēšanas stratēģijas. Rezultātos atklājās, ka starp profesionāliem un amatieriem sportistiem nepastāv atšķirības stresa pārvarēšanas stratēģijās. Apskatot faktora ietekmi gadi, kas pavadīti aktīvi sportā tika iegūti statistiski nozīmīgi rezultāti apakš skalās - fokusēšanās uz emocijām un atbrīvošanās no tām, neiesaistīšanās rīcība un sociālā atbalsta meklēšana emocionālos nolūkos, kas norāda uz to, ka faktors gadi, kas pavadīti aktīvi sportā var ietekmēt stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli. As part of my bachelor's degree, I studied the difference in strategies of coping with stress between professional and amateur athletes. The primary goal of the study is to find out if there is any difference between the strategies that professional and amateur athletes use and if so, what are these differences. The secondary goal was to find out if years spent active in sport is a factor that affects stress coping strategies. In the study participated 20 professional athletes (career athletes who are hired with payment to prepare and compete in competitions) and 25 amateur athletes (who train at least once a week and participate in at least 1 competition a year), aged between 19 and 33, 8 women and 38 men. The study did not pay attention to age or gender. The survey used was "COPE" (The Coping Orientation of Problem Experience (COPE), Carver, Scheier & Weintraub, 1989) The survey was adapted to the Latvian language. The survey consists of 60 statements which divide into 15 subscales, these subscales then are divided into 3 categories: 1) stress coping strategies focused on problems; 2) stress coping strategies focused on emotions; 3) stress coping strategies oriented towards avoiding stress. Results concluded that there is no difference in stress coping strategies between professional and amateur athletes. Looking at the factor of years spent active in sports, statistically important results were acquired in subscales - focusing on emotions and the release of them, non-involvement and search for social support for emotional purposes, which points out to, that years spent active in sports is a factor that could influence the choice of stress coping strategies.